local-stats-pixel fb-conv-api

Spaisiņš5

26 0

Vēlējos pastāstīt arī savu pieredzi par ''Spaisa'' pīpēšanu.

Lai gan, pirms tam biju pāris reizes uzpīpējusi tikai tā saucamo nelegālo zāli, un vis bija kārtībā, protams, bija liela apetīte un smieklu uzplūdums, ja vēl ar jautriem cilvēkiem tad par jautrību nevarēju sūdzēties. Vakars izdevies.

Tad nu vienu vakaru pabiju kopā ar citiem cilvēkiem, arī svešiem. Redzēju kā man sveš puisis sāka tīt ''kāsīti'' (neredzēju no kāda maisiņa izņēma tos zaļumus) tajā brīdī man nebija labs garastāvoklis, un apkārtējie teica: ''Davai uzpīpē! Ievelc pāris dūmus, Tev jautrāk būs, beigsi gruzīties! Tu tak pirms tam ar esi pīpējusi!'' Pirms tam ar draudzeni bijām izdzērušas katra pa sidra bundžai. Tā nu es paņēmu un neko sliktu nedomādama ievilku divus dūmus, pēc tam gan teicos ka man vis, es negribu, tad sākas tas variants, burtiski ''Kas Tu mani necieni? Davai vēl vienu!'' tā nu ievilku vēl dažus dūmus. Stāvējām ārā, bīja tumš un auksts, vēl dažās vietās ne sniegs, ne ledus nebija nokusis. Sāku just kā acis līp ciet. Sapratu ka acis sāka ''lagot'', ar grūtībām uztvēru apkārtējos. Tad bija sajūta, it kā smadzenes tirptu, tajā pašā laikā jutu nežēlīgas bailes, bailes no tā kas notiks. Zināju ka nekas labs nebūs. Bet atpakaļ ceļa vairs nebija. Es redzēju ka draudzene man kaut ko saka, bet es neko nedzirdēju, ne skaņas, pilnīgi neko, tajā brīdī man iekšēji tā kā sākās histērija, bet man nebija spēka lai to izrādītu uz āru. Es sāku just kā man kājas tirpst. Piegāju pie draudzenes un apskāvu viņu, atceros ka centos pateikt ka nevaru nostāvēt. Un tad sākās....tas ilga tikai pāris sekundes, man bija tāda sajūta ka lidoju un redzu miljoniem sapņu, redzēju kā gar acīm paskrēja visa mana dzīve, no pašas bērnības līdz pat tam brīdim, bet tad jutu nelielu (vismaz tajā brīdī likās neliels) sitienu pa pakausi. Jutu ka mani kāds aiztiek, tajā brīdī likās ka kāds grib man nodarīt pāri. Patiesībā puisis kas stāvēja pirms tam blakus, mani piecēla, es biju atslēgusies, man teica ka tik uz pāris sekundēm. (Vēlāk teica ka esmu pati pagājusi nost no viņas un vienkārši nokritu, un gulēju ar acīm vaļā, tiesa neko tādu neatceros) Es piecēlos stāvus, kājas vēl tāpat tirpa, galva bija dulla, nesapratu kas bija noticis, nespēju pateikt ne vārda, man bija sajūta ka nekad vairs nerunāšu, nesapratu ko viņi man jautāja. Aizveda mani uz mašīnu un veda mājās, līdz mājām bija minūtes 40 ko braukt, visu ceļu nāca miegs, bet baidījos aizmigt, baidījos ka nepamodīšos. Blakus manai mājai dzīvo mana labākā draudzene, ko līdz tiku ārā no mašīnas skrēju pie viņas lai nomierinātos, ap to laiku jau spēju parunāt un sapratu kur atrodos. Nomierinājos, kājas vairs netirpa, spēju normāli padomāt, uztvert apkārtējo. Aizgāju uz mājām, visi gulēja, vecākiem neko neteicu (viņi vēl jo projām nezin kas notika patiesībā, sastāstīju ka vienkārši nokritu un atslēdzos). Pienāca rīts, es pamodos, un pateicos Dievam ka pamodos, es bija laimīga ka spēju runāt, dzirdēt, kustēties, redzēt un domāt. Vecāki bija darbā, pagāja pus diena līdz saņēmos mammai pateikt kas notika. Aizsūtīju īsziņu. Viņa atbrauca mājās un gribēja vest uz slimnīcu, bet tā bija svētdiena, tāpēc nekur neaizveda (puns pakausī bija pamatīgs, un sāpēja arī pamatīgi). Nākamajā dienā mani aizveda uz slimnīcu, ārsts pateica ka man ir smadzeņu satricinājums, par laimi vieglā stadijā, bet tas nemainīja galvas sāpes, nogulēju trīs nedēļas pa gultu, arī Ziemassvētkus pavadīju gultā. Protams neizpalika arī zāļu dzeršana.

Bet visā visumā kas bija pats labākais, tā ''draudzene'' kura man bija klāt un visu redzēja, nākamajā dienā pazvanīja, nepateica ne čau, ne kā jūties, bet uzreiz sāka stāstīt cik jautrs viņai turpinājās tas vakars....kopš tā vakara es sapratu ka, tā bija pirmā un pēdējā reize ka pīpēju ''Spaisu'', un ka tā draudzenīte nav mana draudzene.

Ko ar to gribēju teikt, izvēlieties kārtīgi cilvēkus pirms sauciet viņus par draugiem, kā arī ar spaisa pīpēšanu nekur tālu netiksiet, zinu ka daļa cilvēki to sapratīs tikai tad, kad pašiem kas būs noticis dēļ tā, mācās jau no savām ķļūdām.

Jauku vakaru!

26 0 5 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 5

0/2000

vo pa to draudzenīti. man līdzīgs gadījums bija. varbūt citreiz uzrakstīšu savu spaisa atgadījumu.

3 0 atbildēt

Ja cilvēks dzer/ smēķē/ lieto narkotikas dēļ "vai tad tu mani necieni..." tad te nav daudz ko teikt. Jāsāk ar cieņu pret sevi, kas šai gadījumā, acīmredzami, izpaliek.

2 0 atbildēt

Lietotājam DevilishMademoiselle:  Problēma tajā, ka izjūti spiedienu. Ne visiem ir stingrs raksturs...daudzi fiziski nevar pateikt "nē". Agrāk arī man bija tāds raksturs, bet tas nemainīja faktu, ka no spaisa pīpēšanas es vienmēr atteicos principa pēc. No alkohola gan bija grūtāk atteikties, it īpaši, ja kāda meitene uzspieda to darīt.

Šobrīd es pats nosaku, ko darīt un ko nē. Prieks, ka atsakos lietot jebko.

Paldies, ka padalījies ar pieredzi. Es uzskatu, ka tavas vainas šeit nav.... nu vienīgi, ka iznāca satusēt ar nepazīstamajiem cilvēkiem. Tev tiešām ir noveicies.

Veiksmi :)

1 0 atbildēt

tradicionālais variants.

1 1 atbildēt
Nebija jau gluži tava vaina, nezinaji vai taa bija zaliite vai spaiss...
0 0 atbildēt