Ja Tava iknedēļas tusiņu vieta ir Vecrīga, tad iesaku šo izlasīt vai noskatīties. Varbūt tādā veidā Tu sapratīsi to, cik svarīgi ir sekot līdzi tam, kas notiek Tavā dzēriena glāzē.
«Mēs iegājām «Rokkafejnīcā», un es paņēmu vienu mazo sidru. Es sāku dzert, dzert, dzert. Mēs kaut kur 40 minūtes runājām ar draudzeni, es biju izdzērusi tikai pusi no dzēriena, kad jutu, ka mana zeme zem manām kājām sāk pludot. Es sākumā nodomāju, ka wow, tas ir dīvaini, ka es pat vēl neesmu izdzērusi pat pusi no tā dzēriena. Es izlēmu vairāk neaiztikt to dzērienu tajā vakarā.
Pagāja vēl pusstunda un es sāku nedzirdēt, ko saka mana draudzene. Man bija tāda sajūta, it kā es būtu izdzērusi 5 šņabja pudeles. Es centos koncentrēties un sadzirdēt, ko saka mana draudzene, bet es nespēju. Es sev teicu: «Emīlij, saņemies, Tev vēl ir jābrauc mājās!» Es paskatījos pulkstenī un bija deviņi ar kaut ko.
