You, spokuči! 
Kā nu gadījās, kā nē, bet eZZiiCim trāpījās varen cmuks karbonādes gabaliņš. Loģiski, ka trāpījās tad, kad jau ņamma dienai sagatavota. Nu ko, jāiemet, znač, saldētavā uz neilgu laiku, lai vieglāk sagriezt. Sacīts - darīts! Aga, eZZiiC iemet gabalu un vēsā mierā tur to aizmirst. Aiznākamās dienas pēcpusdienā atceras... Protams, ka nākas vilkt ārā un ļaut kādu stundiņu nīkt uz dēlīša...
Nu tā, sagriezta tā gaļa gan!
Atliek iesist bļodā diU olēnus, bik sāli piebērt, bik ūdeni pieliet un sakult.
Karbonādītēm eZZiiC tā draudzīgi uzdeva pa plecu, tad iesālīja un iepiparoja.
Tad katru olā, rīvmaizē (eZZiiC paC sarīvēja!), vēlreiz olā un uz pannas.
Karbonādītes saceptas, bet, kā jau bieži gadās, vēl ne visai mīkstas. Ko darīt?
Te nu eZZiiC padalīsies ar mazu knifiņu, ja nu gadījumā kāds nezin. Katliņā uzkarsē nedaudz ūdens, pievieno laurlapu, piparēnus un sāli.
Liek tur karbonādes, uzliek vāku un uz pavisam mazas uguns lēni pasautē minūtes 10-15. Gatavs!
Darbā tika vairākiem kollegām, aizgāja, tā teikt, uz urrā! 
Jāatzīstas, ka eZZiiC klātēšanai bija uzveidojis redīsiņu, redīsiņu lapu, gurķēnu un lociņu salātus ar krējumu, bet aiz tās milzīgās apetītes aizmirsa iemūžināt... Tad nu nācās uzveidot kompozīciju, ak, piedodiet! 
Mūsmājās knifiņš notiek siltumu uzturošajā dubultsienu bļodā - pasautējas pati no sava siltuma ...
Sveiks, Ezīcc! Mana mamma, kad vēl bija šajā saulē, arī šitā pasautēja saceptās karbonādes, vai vistas filejas karbonādes, tik tam ūdentiņam piešāva klāt ceturdaļu sviesta paciņas. Paprovē, moš tev patiks, citā reizē. 
