Kādu laiciņu jau atpakaļ domāju, komentēt šo rakstu vai nē, tomēr šo to iedrukāšu, tīri priekš sevis, neņemiet mani parāk skarbi un nopietni. Es pats nezinu, kā pareizi gatavo Carbonara, bet varu dot dažus vērtīgus padomus, kas nākotnē, atkārtojot šo recepti, ļaus to uzlabot vismaz 3x. Jāsāk ar pašu pamatu- pastas izvēli. Šitik skaistam svētku galdam, draugi, nežēlojiet papildus 1,5eur labas pastas iegādei- es izvēlos un arī restorāni, ļoti daudz izmanto De Cheko firmas pastu- īsos vilcienos, šī firma pastas gatavošanā izmanto grauda vidusdaļu, kamēr tāds dobeles dzirnavnieks grauda apkārtdaļu (info no Reaton pārstāvja), nu, līdzīgi kā ar olīveļļām, toties cena ir ļoti atbilstoša. Pastu ir daudz grūtāk pārvārīt. Pastu novāri līdz spagetti vidus ir mazliet paciets, to sauc par al denta pastu, atdzesē zem auksta ūdens. Man patīk pievienot mazliet kurkumu kad vārās pasta, dod skaistu dzeltenumu. Kas siastās ar mērci, redz, problēma ir tā, ka saldais krējums ko izmanto ir pārāk trekns, jo tu sildi pastu un saldais krējums sāk uzsūkties spagetti, bet krējums ir pa biezu, beigu beigās viss sanāk pasauss. ļoti vienkārša lieta: dari tā: Pannnā, kur gatavojas gaļiņa, sīpoli utt, kad jau viss apcepies, pievieno buljonu (vistas), vai vienkārši ūdeni, tas dos papildus smeķi mērcei ( saceptā gaļa atleks no pannas) , pievieno saldo krējumu un obligāti mērcē parmezāna sieru, lai pakūst, tad pastu un to visu kā teici iecilā, mērcei jābūt pašķidrai, jo ar katru minūti tā pati sabiezēs. Tad pēdējais solis, kas arī mani agrāk šokēja, uz porciju pa virsu pievieno olas dzeltenumu, tas ir Carbonaras orģinālreceptē to es toc zinu. Paskaties manu rakstu Teļa gaļa baltvīnā ar pastu. 
M''eģini vēlreiz, atceries, mērce nedrīkst būt biezas konsistences
