Priekšvārds atrodams šeit-
https://spoki.tvnet.lv/politika/Taisam-apversumu/879143
Filozofiskas pārdomas, vai acīmredzamā patiesība. Vairāk aicinājums uz jeb kādu atgriezenisko saiti, ieteikumu, atbildi, rīcības plānu. Varbūt ir aizsākta kāda kustība līdzīgi domājošiem. Varbūt pietiek ar to, ka izrādat atbalstu.
Mēs piedzimstam, bet vai mums ir izvēle? Ne tikkai neizvēlamies vai gribam dzīvot, bet arī kur un kāds , kādos apstākļos dzīvosi. Tev vienkārši jāpieņem tas kā ir un jāsadzīvo, tu esi spiests to darīt un vis. Bez paskaidrojumiem par spējām un trūkumiem. Vai tas savā ziņā nepamato brīvās izvēles neesamību...
Piedzimstot mēs jau esam nolemti nāvei. Tas ir fakts, ko ikdienā aizmirstam un retu reizi atceramies un apzināmies . Principā labākais piemērs tam, ka izvēlamies neredzēt negatīvo, kaut arī tieši to piedzīvojam attiecīgajā brīdī. Šeit vērts pieminēt, ka ar vissu ir jārēķinās dzīvē, un ar vissu es domāju vissu.
Jebkurš vēlas būt laimīgs, tas ir lielais individuālais mērķis. Lai arī kas tas būtu kas darīs laimīgu- nauda, lietas, ceļojumi, cilvēki, galu galā tas pārtop laimes sajūtā, tas ir tas gala produkts uz ko tiecamies.
Šie arī ir trīs pamat fakti uz ko balstās cilvēces vienlīdzīgums- mēs piedzimstam bez izvēles iespējām, faktiski piedzimstot jau esam nolemti nāvei, vēlamies būt laimīgi. Ir svarīgi to apzināties arī ikdienas dzīvē un savstarpējā komunikācijā. Mēs esam vienoti.
Un ir šī sistēma. Ļoti labi pārdomāta un atstrādāta līdz sīkumam, kurā protams atrodamies . Piedzimsti , esi parādā jau automātiski uzsākot dzīvi un pavadi savus gadus nelabrāt iegūldot laiku un enerğiju sev netīkamās darbībās un lietās. Pēc nezināmiem kritērijiem esi iedalīts savā vietā un ar esošajiem līdzekļiem un apstākļiem tad nu apgrozi naudu. Šeit nav vienlīdzības jo mērķis nav vienots bet vienkārši noteikts, kas rada domstarpības starp cilvēku , sistēmu, un dzīvi kopumā. Ja domājam par kopējo cilvēces mērķi, šeit tas nettiek attaisnots, jo individuāli cīnamies par savu vietu un pat par izdzīvošanu. Tas veicina cīnīšanos katram par sevi, sadarbību atstumjot malā. Ir tik daudz ko paveikt, radīt kopīgiem spēkiem, taču esam sadalīti , individuāli cīnoties, bet šeit katram ir jāizvēlas - balstoties uz to, ka tu nomirsi, vai vēlies šādu dzīvi sev un saviem pēcnācējiem? Ja mēs mirsim un uzskatām kaut ko par netaisnīgu vai nebūtu loğiski to mainīt un izdzīvot dzīvi ar reālu pozitīvu atdevi nevis cenšoties atrast pozitīvo negatīvās lietās? Tas ir kā aicinājums apzināties sevi šeit un tagad. Nekā mistiska vienkārši paskaties sev apkārt.
Filozofiskas pārdomas... vai tiešām?
Vēsturē tiek minēti vergi, kurus izmantoja dažādu darbu veikšanai, par to pretī dodot iztikas minimumu, jeb maizi un ūdeni ,ar mēķi - lai nenomirst un būtu spējīgs strādāt. Mūsdienās arī ir termins "iztikas minimums" kas apzīmē dažus simtiņus mēnesī. Sakritība vai nē bet izklausās kaut kā līdzīgi. Bet ja jau vergi bija tik izdevīgi, kāpēc bija vajadzība ko mainīt? Doma pavisam vienkārša. Vergi bija izdevīgi līdz tam brīdim kad nācās lauzt viņu gribu un kaulus, vēl pie tam jāpieskata lai pēc pāraudzināšanas procesa vergs ir darba spējīgs un nav miris. Diezgan apgrūtinoši, tāpēc tika izstradāta šī sistēma, kurā vergi neapzinās ka ir vergi, jo cerību pilni veic šos darbus ar lielāku atdevi, balstoties uz pasniegto ilūziju par labāku nākotni.
Viss balstās uz to kam esam radīti un izceļot indivinuālo potenciālu vēlos iebilst tam, ka ejam uz cilvēces attīstības un izaugsmes pusi, pat ne ar pusi iespējamā potenciāla, atstājot daudz nevajadzīgu un izšķērdīgu upuru. Atceries ka pilnīgi visi redz kā tu, no tāda galvenā skatu punkta un visiem ir savs dzīves gājums, nav mazvērtīgāku un līdzvērtīgāku vai vērtīgâku cilvēku, ir tikkai vieta un laiks kur katrs atrodas. Ne politiski kā Līdakas citāts, bet globāls aicinājums- būsim vienoti!
gadiem strādāju pie izvēles jautājuma. pagaidām rezultāti paliek nemainīgi - izvēle nepastāv.
Atbildēšu šeit uz Kunkulīc komentāru no pirmā raksta.
1. Nē, kā reizi resursu nepietiek! Ja pastudētu evolūciju, tad ievērotu, ka Homo Sapiens priekšteči resursu trūkumu kompensēja ar ražošanu. Tieši tāpēc arī kļuva par daudz dzīvotspējīgākiem, nekā citas sugas pārstāvji. Pārtikas resursu nepietiek arī šodienās. Un pat nepietiek ar visiem zinātnieku centieniem ģenētiski uzlabot kultūraugu augstpēju. Pirmāmkārtām. Otrāmkārtām, pārtika pati nerodas no zila gaisa un neielec tev mutē. Tā ir jāražo. Un tas prasa laika, darba, un zināšanu ieguldījumu. Neizbēgami nonākam pie naudas faktora, jo tā tūkštošiem gadu ir sevi apliecinājusi kā visefektīvavo vērtību apmaiņas sistēmu. Tavs apgalvojums no iepriekšējā raksta "Lieta ir tāda ka mums nevajag naudu uz ko viss balstās." ir vienkārši bērnišķīgs. Kā tu nodrošināsi dzīvostpējīgu sociumu bez naudas? Varbūt gribi kārtību, kurā katrs strādā pēc savām spējām (lasi - tikai tie, kuri ir čakli pēc dabas) un šos darba augļus bauda visi pēc vajadzības (lasi - tie kuri slinko un parazitē uz citu rēķina)? Paldies, bet padmju laika sociālisma celtniecības mācību mēs jau izgājām izdzīvošanas kursos.
2. Nesaprotu, kāpēc tu man centies iebāzt galvā domu, ka man būtu jācīnās par to, kas pieder citiem? Vai tev pašam būtu patīkami, ja kāds sāktu cīnīties par to, kas pieder tev pašam? Mani neuztrauc, kas pieder citiem. Man rūp kā nodrošināt sev labklājību un sagādātu sev to, kas man ir nepieciešams.
3. "Bet fakts ir tāds ka viss eksistējošais pieder visiem vienlīdzīgos apmēros" Uz kāda pamata?! Ja cilvēks grib lai viņam kaut kas pieder, tad lai nopelna ar savu darbu! Tu ierosini atņemt tiem, kuri ir radījuši, lai izdalītu visiem līdzīgi, tādejādi kultivējot sliņķu un lodaru kontingentu?
4. "Par izklaidi - atkal smadzenēm ir vajadzīgs tikkai šis impulss nevis tās lietas ko tu dari" Man pat trūkst vārdu par šāda izteikuma bezjēdzību. Tik pat labi varētu pateikt - "Tavām smadzenēm ir vajadzīgi tikai impulsi un nevis visi šie raksti, kurus tu publicē Spokos"!
5. "Ja iet runa par kārtības mainīšanu tad šīs lietas būtu jāaizstāj ar tiešu smadzeņu iespaidošanu kas izklausās jocīgi". Un kur problēmas tev pašam dzīvot dzīvi, kas būtu balstīta uz tikai smadzeņu tiešu iespaidošanu? Kāpēc tu domā, ka citiem tas ir vajadzīgs? Tu gribi lai cits cilvēks atsakās no, piemēram, slēpošanas Alpos ar "argumentu" - Tu tikai pagaidi kaut kādu nenosakāmu laiku un tad slēpošanas vietā varēsi iespaidot savas smadzenes tiešā veidā! Nu labi, neko nedaram, sēžam un gaidam kad varēsim smadzenes iesaidot tiešā veidā! A mans priekšlikums iet vēl tālāk - izraujam arī Interneta vadu! Priekš kam mums Internets, ja kaut kad, kaut kā hipotētiski varēsim iespaidot smadzenes tieši?!
6. "bet patiesība ir tāda ka mūsu smadzenes nespēj aptvert kā būtu bez naudas un izklaidēm un luksusa" Atvaino, bet tu esi uzrunājis nepareizo cilvēku! Es esmu dzīvojis padomju savienībā un manas smadzenes lieliski zin, kā tas ir, dzīvot bez luksusa. Un pat bez elementārām ērtībām. Un, dažkārt, bez pirmās nepieciešamības precēm.
