Pēdējo dienu smieklīgākā aktualitāte, manuprāt, ir tā, ka Jānis Klaužs un Aija Barča, kuri 12.Saeimā bija ievēlēti no sarkanzaļo zemnieku, strādnieku un zaldātu saraksta, ir pārliecināti, ka viņiem jābūt arī 13.Saeimā. Tā notiek, ja vecumdienās piemetās demence un ir radusies tieksme ticēt sazvērestības teorijām, saskaņā ar kurām visa Latvija ir, nostājusies pret Tevi. Turklāt, vai abi iepriekš minētie tautas kalpi ir izcēlušies vismaz ar aktīvām runām parlamenta tribīnē, un virzījuši kaut dažus likumu ierosinājumus un grozījumus. Godīgi sakot, neko tādu neatminos! Tad jau drīzāk vienmēr dusošais brašulis Kalnozols, kuram brašums slēpjas tikai uzvārdā, bija redzamākais Lemberga partijas pārstāvis.
Gan Klaužam, gan Barčai būtu jāpamācās no partijas galvenā sūdu talku organizatora, sarkanā kardināla, biedra Brigmaņa, kurš nesteidz apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet klusi savā komunista prātiņā, gan jau cer uz „mīksto mandātu”.
Barča, kura Kurzemes sarakstā kandidēja ar otro numuru, vēlēšanās palika trešā jeb pirmā „aiz svītras” – aiz Gundara Daudzes un Jāņa Vucāna, kas, nolādēts, tomēr tika ievēlēti Saeimā. Barča saņēma 2463 plusus un 1981 svītrojumus. Viņa nekādi nevar samierināties, ka Vucāns ir apdzinis viņu, jo sarakstā viņš bija piektajā vietā. Tā notiek, kad tantei ir grūti samierināties ar tautas gribu, jo turpmāk nevarēs ieraut nāsis 50 000 EUR gadā par darbu Saeimā (skatīt valsts amatpersonas deklarāciju). Būs jāiztiek vien ar pensiju (8637,32 EUR 2017.gadā), kurai noteikti būs pārrēķins un viņa nemierīgi varēs baudīt savas vecumdienas ar vismaz 1500 EUR lielu pensiju. Būs tantei smagi laiki pienākuši.