Ukrainas Aizsardzības ministrija piektdien brīdināja Kremli, ka tā ir apņēmusies drīzumā, sūtīt savus jūras spēku kuģus cauri Kerčas šaurumam.
Krievijas bruņotie spēki 25. novembrī Kerčas šaurumā sagrāba trīs Ukrainas jūras spēku kuģus, kas aizvesti uz Kerčas ostu Krievijas okupētajā Krimā.
Jāatgādina, 2018.gada 25.novembra incidents Kerčas šaurumā, kura laikā Krievijas kara kuģi atklāja uguni pa trīs ukraiņu kuģiem, ievainojot sešus ukraiņu jūrniekus un bloķējot Ukraiņu kara kuģiem pieeju tās ostai Mariupolē. Kremļa spēki sagūstītos 24 ukraiņu jūrniekus, kas tika apcietināti uz diviem mēnešiem. Tagad viņi atrodas kādā no cietumiem Maskavā. Šāda Kremļa rīcība uzskatāma par ārprātīgu agresijas aktu pret Ukrainu. Ar šo Maskava ir nepārprotami pārkāpusi 2003.gada divpusējo līgumu, kas dod tiesības abām pusēm izmantot Azovas jūru. Kremļa ārlietu ministrs un Putina padevīgais kalps Sergejs Lavrovs Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) dalībvalstu ministru sanāksmē Romā iepriekš šodien noraidīja iespēju, ka 25.novembrī Kerčas šaurumā sagūstītie 24 Ukrainas jūrnieki varētu tikt atbrīvoti vai apmainīti.
Ukraina uz to reaģēja, ieviešot karastāvokli valstī uz 30 dienām. Šādu soli Ukraina nespēra pat pēc Krimas okupācijas. Karastāvokļa ietvaros Ukraina ir pastiprinājusi uz robežas ar Krieviju izvietotos spēkus un veikusi daļēju rezervistu mobilizāciju. Izskatās, ka būs vēl provokācijas. Ukrainas aizsardzības ministrs Stepans Poltoraks piektdien medijiem paziņoja, ka Ukraina drīzumā gatavojas sūtīt savus karakuģus cauri Kerčas šaurumam, piebilstot, ka „pretējā gadījumā Krievija pilnībā okupēs Azovas jūru”.
Šī ūdens teritorija ir ļoti svarīga Ukrainas ekonomikai, jo Ukrainai ir ostas gan Melnajā jūrā, gan Azovas jūrā, kuras saista Kerčas šaurums, kas atdala Krimu no Krievijas. Mariupoles ostas direktors Oleksandrs Oļeiņiks norādīja, ka karadarbības dēļ ostas negūtie ienākumi kopš 2014.gada ir sasnieguši 6 miljardus UAH (189,2 miljoni EUR). „Kad karadarbības rezultātā tika iznīcinātas dzelzceļa sliedes, mēs bijām spiesti koriģēt savu darbu,” uzsvēra O.Oļeiņiks.
Ostas darbu vēl vairāk sarežģīja Kerčas tilta celtniecība, kuras rezultātā kopš 2017.gada augusta, kad tika uzstādīta tiltu savienojošā arka, Kerčas jūras šaurumu vairs nevar šķērsot „Panamax” tipa kravas kuģi, kuru augstums pārsniedz 33 m. Tā rezultātā vairākas kompānijas ir lauzušas ar Mariupoles ostu līgumus. „Mēs zaudējām lielu līgumu ar ASV: [starptautiskajai tērauda kompānijai] „Metinvest” vajadzēja pārvest vairāk nekā 1 miljonu tonnu tērauda uz Štatiem. Vēl mēs zaudējām līgumus ar Filipīnām, Ķīnu un Vjetnamu – uz turieni [iepriekš] tika izvestas apmēram 300–500 tonnas metāla. Šo kontraktu zaudēšana mums radīja 300 miljonu UAH (9,46 miljoni EUR) zaudējumus,” skaidroja O.Oļeiņiks.
Savukārt Kremļa Federālais drošības dienests (FSB) iepriekš apgalvoja, ka ukraiņu kuģi iegāja Krievijas teritoriālajos ūdeņos ar mērķi izprovocēt konflikta situāciju reģionā. Bet tā, protams, nav taisnība un Kremļa meli jau ir atmaskoti, jo Ukrainas kuģiem tika uzbrukts starptautiskajos ūdeņos. Tādejādi Kremlis, kā jau ierasts, pēc kārtējo ziepju savārīšanas, cenšas izvairīties no atbildības par izdarīto, kaut arī ir gūti neapgāžami pierādījumi, kas pierāda pretējo, proti uzbrukumu Ukrainas kara kuģiem.
Ukrainas robežapsardzes dienests ziņo, ka pastiprināto pārbaužu un kavēšanās dēļ Krievijas pusē piektdien šauruma abās pusēs iestrēguši vairāk nekā 140 kuģi. Robežapsardzes dienests apsūdzējis Krieviju par satiksmes nobloķēšanu Ukrainas kuģiem.
Šis incidents ir vienkārši Kremļa nākamais plānotais solis situācijas saasināšanai Azovas jūrā, kas notiek jau mēnešiem ilgi, sākot ar Kerčas tilta nelegālo būvniecību. Kremļa mērķis ir nostiprināt savu varu un virskundzību Krimā, kā arī palielināt Ukrainas atkarību no Krievijas, liedzot tai pieeju Azovas jūrai un Mariupoles ostai. Šāda Krievijas puses rīcība vienkārši nevar notikt bez tieša saskaņojuma ar Kremļa Prezidenta administrācijas augstākajām amatpersonām.
Krievijas tiesībsardze Tatjana Moskaļkova šodien žurnālistiem pavēstīja, ka apmeklējusi trīs aizturētos Ukrainas jūrniekus, kuri incidentā tika ievainoti un pašreiz tiek turēti Maskavas cietuma slimnīcā. Moskaļkova sacīja, ka runājusi ar viņiem un guvusi iespaidu, ka apkalpe "nav zinājusi, ka pastrādā noziegumu".
Kremlis joprojām turpina agresīvi uzvesties visā pasaulē, ignorējot citu valstu suverenitāti. Lai neteiktu mazāk, Kremļa aktivitātes pēdējā gada laikā ir kļuvušas daudz nekaunīgākas. Neskatoties uz to, ka Austrumeiropa, Balkānu valstis un Baltijas valstis ietur vienotu pozīciju, paužot bažas par šādām Kremļa aktivitātēm, Maskava turpina rīkoties līdzīgā garā.
Pēc militārā žurnāla Ukrainian Defense Review redaktora Antona Mihenko domām, Krievija kopš šī gada aprīļa īstenotās daļējās Ukrainas Azovas jūras ostu blokādes rezultātā vēlas panākt vairākus mērķus.
Pirmkārt, iegūt kontroli pār Azovas jūras civilo kuģniecību, kas ļaus Maskavai nepieciešamības gadījumā (piemēram, uzsākot plaša mēroga militāro operāciju pret Ukrainu) pilnībā slēgt Kerčas jūras šaurumu, tādējādi mazinot risku, ka konfliktā varētu ciest ārvalstu civilie kuģi.
Otrkārt, atbrīvoties no spēcīga konkurenta labības eksporta nozarē.
Treškārt, destabilizēt situāciju Ukrainas ostas pilsētās, sekmējot iedzīvotāju sociālekonomisko neapmierinātību.
Ceturtkārt, izdarīt spiedienu uz Ukrainas varasiestādēm, lai tās piekristu atjaunot ūdens piegādes Krimai, kas šobrīd saskaras ar arvien lielāku ūdens trūkumu.
Nu vairs jau prom nedabūs 
Stratēģiski šķiet sarunāts, ka arī Ukrainu sadalīs. Atstās buferzonu krieviem, Doņecku un Luganku, tāpat kā agrāk Beļģiju vai Holandi starp Franciju un Vāciju. Un tagad Piedņestru, Abhāziju, Osetiju! ...
