Savukārt Kremļa Federālais drošības dienests (FSB) iepriekš apgalvoja, ka ukraiņu kuģi iegāja Krievijas teritoriālajos ūdeņos ar mērķi izprovocēt konflikta situāciju reģionā. Bet tā, protams, nav taisnība un Kremļa meli jau ir atmaskoti, jo Ukrainas kuģiem tika uzbrukts starptautiskajos ūdeņos. Tādejādi Kremlis, kā jau ierasts, pēc kārtējo ziepju savārīšanas, cenšas izvairīties no atbildības par izdarīto, kaut arī ir gūti neapgāžami pierādījumi, kas pierāda pretējo, proti uzbrukumu Ukrainas kara kuģiem.
Ukrainas robežapsardzes dienests ziņo, ka pastiprināto pārbaužu un kavēšanās dēļ Krievijas pusē piektdien šauruma abās pusēs iestrēguši vairāk nekā 140 kuģi. Robežapsardzes dienests apsūdzējis Krieviju par satiksmes nobloķēšanu Ukrainas kuģiem.
Šis incidents ir vienkārši Kremļa nākamais plānotais solis situācijas saasināšanai Azovas jūrā, kas notiek jau mēnešiem ilgi, sākot ar Kerčas tilta nelegālo būvniecību. Kremļa mērķis ir nostiprināt savu varu un virskundzību Krimā, kā arī palielināt Ukrainas atkarību no Krievijas, liedzot tai pieeju Azovas jūrai un Mariupoles ostai. Šāda Krievijas puses rīcība vienkārši nevar notikt bez tieša saskaņojuma ar Kremļa Prezidenta administrācijas augstākajām amatpersonām.
Krievijas tiesībsardze Tatjana Moskaļkova šodien žurnālistiem pavēstīja, ka apmeklējusi trīs aizturētos Ukrainas jūrniekus, kuri incidentā tika ievainoti un pašreiz tiek turēti Maskavas cietuma slimnīcā. Moskaļkova sacīja, ka runājusi ar viņiem un guvusi iespaidu, ka apkalpe "nav zinājusi, ka pastrādā noziegumu".
Kremlis joprojām turpina agresīvi uzvesties visā pasaulē, ignorējot citu valstu suverenitāti. Lai neteiktu mazāk, Kremļa aktivitātes pēdējā gada laikā ir kļuvušas daudz nekaunīgākas. Neskatoties uz to, ka Austrumeiropa, Balkānu valstis un Baltijas valstis ietur vienotu pozīciju, paužot bažas par šādām Kremļa aktivitātēm, Maskava turpina rīkoties līdzīgā garā.
Pēc militārā žurnāla Ukrainian Defense Review redaktora Antona Mihenko domām, Krievija kopš šī gada aprīļa īstenotās daļējās Ukrainas Azovas jūras ostu blokādes rezultātā vēlas panākt vairākus mērķus.
Pirmkārt, iegūt kontroli pār Azovas jūras civilo kuģniecību, kas ļaus Maskavai nepieciešamības gadījumā (piemēram, uzsākot plaša mēroga militāro operāciju pret Ukrainu) pilnībā slēgt Kerčas jūras šaurumu, tādējādi mazinot risku, ka konfliktā varētu ciest ārvalstu civilie kuģi.
Otrkārt, atbrīvoties no spēcīga konkurenta labības eksporta nozarē.
Treškārt, destabilizēt situāciju Ukrainas ostas pilsētās, sekmējot iedzīvotāju sociālekonomisko neapmierinātību.
Ceturtkārt, izdarīt spiedienu uz Ukrainas varasiestādēm, lai tās piekristu atjaunot ūdens piegādes Krimai, kas šobrīd saskaras ar arvien lielāku ūdens trūkumu.