Man nekad nav paticis stāvēt malā, ilgi esmu klusējis, sakostiem zobiem vērojis, kā Saeimā pašlaik esošie politiķi bezjēgā tukšo valsts kasi, kurā atrodas nodokļu maksātāju nauda, mūsu nauda. Bet Latvijā, joprojām, ir vieni no sliktākajiem ceļiem Eiropā, lielai daļai bērnu tiek liegta valsts apmaksāta pirmsskolas izglītība, rindas pie ārstiem ir kā no citas galaktikas, nemaz nerunājot par valsts apmaksātajiem ārstiem. Neņemot vērā tautas pretestību, tiek pieņemti nepārdomāti, līdz galam neizstrādāti likumi ar "zemūdens akmeņiem", pensionāri tiek sodīti par "pretlikumīgu" pašu audzētu vai mežā salasītu labumu tirgošanu, lai spētu izdzīvot, jo ar smieklīgo pensiju nepietiek. KNAB dzenā dziedātājus par savu politisko uzskatu paušanu, bet par tūkstošu un pat miljonu eiro nemaksāšanu nodokļos lielus uzņēmējus un oligarhus neaiztiek.
Latvijas likumdošanā par vardarbību pret bērnu piespriežamie sodi praksē ir maigāki nekā par vardarbību pret četrkājainajiem draugiem.
Par valsts naudu tiek veidotas sistēmas, kas ir izkropļotas, nestrādā un par papildus naudu ir jālabo.
Nauda aizplūst, un par dzīvi melnā cauruma malā mēs maksājam ar milzīgiem nodokļiem, garām darba stundām un mazām algām.
Uz ārzemēm aizplūst ne tikai nauda, bet arī Latvijas cilvēks, patriots, viņa mīlestība pret savu senču zemi un arī viņa bērni- Latvijas patiesā nākotnes atslēga.
Laiks pārmaiņām, un es ticu, ka tieši šogad, Latvijas 100 gadu jubilejas gadā, mūsos visos modīsies jau šūpulī liktā mīlestība pret mūsu kultūru, vēstures mantojumu un sapņi par skaistu nākotni visiem. "Pastāvēs kas pārvērtīsies" nav tikai nodriskāta frāze, tā ir dzīves gudrība, kas sevi jau vairākkārt attaisnojusi. Pastāvēs Latvija, ja mainīsimies mēs!
Kam pieder valsts? Tāds ir šīs dienas jautājums uz kuru atbildi uzzināsim 6.oktobra vakarā (provizoriskos rezultātos). Bet visu šo šmuci, ko esošā Saeima ir sadarījusi, nāksies sakopt vairāku gadu garumā. Bet tas IR iespējams.
