Tūkstošiem ticībai pakļauto cilvēku allaž tiecas apmeklēt Bavārijas pilsētiņas Klingenbergas, Annelīzes Mišelas apbedījuma vietu. Meitene traģiski gāja bojā 23 gadu vecumā un pēc viņas dzīves motīviem ir uzņemta filma..
Annelīze piedzima kā veselīgs bērns 1952. gada 21. septembrī. Augot kopā ar vecākiem un trim tantēm, meitene piedzīvoja ne vienu vien grūtu brīdi.
Meitene, kurā vienlaikus mita seši dēmoni7
162
1
Annelīze piedzima ārkārtīgi reliģiozā ģimenē: viņas tēvs savulaik bija vēlējies kļūt par kristiešu garīdznieku, taču viņam tas nesanāca, savukārt trīs viņas tantes bija kļuvušas par mūķenēm. 1948. gadā Annelīzes mātei piedzima pirmā meita - Marta, taču meitene astoņu gadu vecumā nomira no komplikācijām, kuras izraisīja audzēja izgriešana no nieres. Šis fakts ļoti spēcīgi iespaidoja māsu Annelīzi. 16 gadu vecumā meitenei parādījās lēkmes - Annelīze raustījās nežēlīgās konvulsijās, un ārstu izrakstītie medikamenti nedeva nekādus rezultātus. Ik dienu viņa zaudēja samaņu un bija depresijas pārņemta. Tolaik vecāki bija pārliecināti - visā vainojami dēmoni...
Ārsti gan noteica diagnozi - ielaista epilepsija. Taču meitene sūkstījās par velnišķīgām halucinācijām. 1973. gadā Annelīzei iesākās tik smaga depresija, ka viņa pauda vēlmi izdarīt pašnāvību. Bieži meiteni mēdza uzrunāt šaušalīgas balsis...
Tad Annelīze pati vērsās pie vietējā kristiešu garīdznieka, lūdzot, lai viņš ar meiteni veic dēmonu izdzīšanas procedūru. Taču garīdznieks atteica. Viņš paskaidroja, ka nevar to darīt, jo Annelīzes stāvoklis neesot līdzīgs tādam gadījumam, kad cilvēkā iemitinājušies nešķīstie spēki...
Proti, viņai neparādījās pārdabiskas spējas - viņa nesāka runāt nevienam nesaprotamās valodās, nesāka uzvesties kā dzīvnieks un tamlīdzīgi.
Taču meitenes veselības stāvoklis strauji pasliktinājās. Neskatoties uz to, meitene katru dienu veica 600 paklanīšanās, allaž tupot uz ceļiem. Tas drīz noveda pie abu ceļgalu saišu traumas. Parādījās arī citas dīvainības - meitene reiz pamuka pagaldē, sāka riet kā suns, nelienot laukā vairākas dienas, ēda zirnekļus, ogles, pat beigtu vistu ar pussapuvušu galvu...
Tas turpinājās vairākus gadus, un Annelīze sāka nevaldāmi lūgties, lai garīdznieks veic dēmonu izdzīšanas rituālu, taču viņš vēljoprojām atteicās. Viss nonāca tik tālu, ka meitene lēkmju dēļ sāka uzbrukt saviem vecākiem, grāva visu sev apkārt, kam bija jebkāda saistība ar kristiešu pielūgsmi, tad arī beidzot garīdznieks piekāpās un ieradās pie viņas mājās.
Saņēmusi piekrišanu, meitene acumirklī atteicās no medikamentu lietošanas. Tiesa, vēlāk ārstu konsīlijs konstatēja, ka viņa sirgusi ar smagas formas šizofrēniju.
Un tad pienāca brīdis, kad sākās nešķīsto spēku izdzīšanas procedūra. To veica garīdznieki Arnolds Renzs un Ernests Alts. Tā bija ilgstoša procedūra: tā ilga pa divām četras stundas garām procedūrām katru nedēļu, deviņu mēnešu garumā. Vēlāk garīdznieki pauda, ka šajā laikā viņiem izdevies konstatēt vairākus dēmonus, kopumā sešus, ieskaitot Jūdu Iskariotu, Luciferu, Kainu un Ādolfu Hitleru. Zīmīgi, ka tie visi "runājuši" vācu valodā.
Kopumā 42 stundas bija ierakstītas arī magnetafona lentē, taču šos ierakstus ir ļoti grūti noklausīties: necilvēciska rēkšana mijas ar rupju lamāšanos un kaismīgiem dēmonu dialogiem par elles šausmu ainām. Savukārt pati Annelīze šo seansu laikā tik ļoti svaidījusies, ka viņu nācies piesiet, dažkārt pat piekalt krēslam ar ķēdēm.
1976. gada pavasarī Annelīzei konstatēja organisma vispārēja novājinājuma izraisītu pneimoniju. Drīz viņa zaudēja apziņu un 1. jūlijā, tā arī neatguvusies, nomira. Vecāki meiteni apglabāja blakus māsai Martai. Nevienu no ārstu versijām tā īsti nevarēja apstiprināt, jo neviena no ārstēšanas metodēm nebija devusi nekādus rezultātus, lai gan Annelīze medikamentus bija lietojusi sešus gadus. Neskatoties uz bēdīgo iznākumu, meitenes vecāki turpināja uzstāt, ka visā vainojami diemžēl tā arī neizdzītie nešķīstie spēki, jeb dēmoni.
Annelīzes nāve nešķita gluži dabiska, tāpēc sākās izmeklēšana, un beigu beigās visus apsūdzētos atzina par vainīgiem, notiesājot ar sešu mēnešu nosacītu cietumsodu.. Var piebilst, ka ar Annelīzes nāvi reliģiskās apmātības izraisītās komplikācijas viņas ģimenē nenorima. 1998. gadā kāda mūķene pavēstīja Annelīzes ģimenei, ka redzējusi vīziju. Mūķene apgalvoja, ka Annelīzes ķermenis kapā neesot satrūdējis un tas nozīmē, ka vēl joprojām atrodas dēmonu varā. Tuviniekiem izdevās panākt atļauju kapu atrakt, un ieraudzīja tur...visparastāko skeletu. Tiesa, nav iespējams droši pateikt, vai meitenes reliģiski apmātie tuvinieki būtu beidzot nomierinājušies..
Izsakiet savas domas komentāros! Vai ticat, ka ķermenī spēj iemiesoties dēmoni? Vai, Jūsuprāt, tā bija vienkārši šizofrēnija?
Tev patiks šie raksti
