Kas mēs esam?36

Ja Tu nostrādāsi kādā darbā, kas Tev riebjas, pietiekoši ilgi, Tavā EGO iesēdīsies uzskats: Es esmu sētnieks, vai: Es esmu biļešu konduktors. Ja Tev izdosies atrast iespēju strādāt labākā darbā, savā pēdējā darba dienā kasot kožļenes no asfalta, vai lamājoties ar bezbiļetniekiem, Tu tāpat jutīsies visai skumji, jo, pat racionāli saprotot, ka Tu atvadies no kaut kā, kas Tev riebj, Tu arī apglabāsi kaut ko no sevis – savu ES esmu sētnieks, vai konduktors, kas lai arī Tev nekad nav paticis – tomēr ir daļa no tā, kas Tavuprāt Tu esi.  

Matērija

Atgriezīsimies pie Jāņa. Skaidrs, ka Jānis nevar pazust no zemes virsmas tikai tāpēc, ka ir mainījies viņa sociālais statuss. Varbūt krīze dzīvē var sagraut iekšējo Jāni, bet fiziskais gan ir stingrs un nemainīgs. Kā nekā Jānis sastāv no miesas un asinīm – no matērijas, un matērija nekur tāpat vien nepazūd. Ēēmmmm… ne gluži :D Matērija sastāv no atomiem, bet atomi – no elementārdaļiņām, bet zinātni, kas pēta elementārdaļiņu uzvedību sauc par kvantu fiziku, savukārt kvantu fizika mums māca, ka elementārdaļiņas parādās, pazūd, teleportējas, pārveidojas utt. bez pēdām. Ja kāds no jaunajiem spocēniem grib redzēt kā viņu old school fizikas skolotājs pārvēršas filozofā – pajautājiet viņam par kvantu nenoteiktības problēmu. Drosmīgākie var pat apgalvot, ka viņu visu nakti gatavotais fizikas mājas darbs ir izgaisis pats no sevis! (par sekām neatbildu!) Kaut gan ir ļoti maz ticams, ka viss milzīgais skaits ar elementārdaļiņām Jūsu mājas darbā sinhroni pārvietosies (statistiski tāda iespēja būtu jāgaida ilgāk par Visuma vecumu), noteikti nav neispējams, ka Jūsu mājas darbs ir teleportējies no mugursomas uz jebkuru vietu Visumā.

Tāpat zinātnieki uzskata, ka katrai elementārdaļiņai ir savs  kvantu lauks un katra individuālā daļiņa ir specifiskas frekvences vibrācija attiecīgajā laukā (piemēram – elektrons ir vibrācija elektronu laukā).  Bet pati šokējošākā kvantu fizikā ir novērotāja problēma, kura māca, ka viena elementārdaļiņa atrodas katrā iespējamajā pozīcijā Visumā līdz tā nav novērojis apzinīgs vērotājs! Varbūt neticami, bet tas ir ciets zinātnisks fakts, kuru, ar dažādiem eksperimentiem savās laboratorijās ir pierādījuši onkuļi ar sirmām bārdām, baltos halātos. Un ir svarīgi, lai tas būtu tieši apzinīgs vērotājs. Ja mēs iemetīsim tukšā telpā elementārdaļiņu detektoru, aizcirtīsim durvis, ar pašu detektoru būs par maz, lai mainītu elementārdaļiņu uzvedību, ja nebūs neviena, kas to nolasīs. Arī suns, vai kaķis nepalīdzēs – ir vajadzīgs kāds ar apziņu. Tikai novērojot kādu elementārdaļiņu tā izvēlas kādu konkrētu atrašanās vietu. Teorētiski, ja Tu atrastu lādi, kuras saturu nekad neviens nav redzējis, tajā iekšā atrastos viss iespējamais, bet, tikko Tu to atvērtu un ieskatītos tajā – tiktu izvēlēts viens no visiem variantiem. Elementārdaļiņām nav vienas konkrētas atrašanās vietas, tā var kaut kur atrasties tikai relatīvi pret citām elementārdaļiņām.

Tātad Jānis fiziski sastāv no vibrācijām, kuras parādās, izgaist, teleportējas un nemaz tur nebūtu, ja neviens uz tām nebūtu paskatījies? Bet pieskaroties Jāni taču var uztvert ar maņām! Pieskaroties viņam var sajust spiedienu, skatoties uz viņu var redzēt viņa atstaroto gaismu, viņam runājot var uztvert viņa balsenes radītās vibrācijas gaisā, vai ne? Pirmkārt, mēs nemaz nevaram īsti pieskārties ne Jānim, ne kādam citam, vismaz ne matērijai no kuras viņš ir veidots. Atomi sastāv lielākoties no tukša gaisa, pieskaroties tiem, mēs jūtam kā mūsu ādā esošo atomu elektromagnētiskais lauks atduras pret elektromagnētisko lauku viņa ādā. Bet runājot par visām maņām kopumā – mēs ar neironiem mūsu nervu sistēmā (elementārdaļiņas), redzot - uztveram fotonus (elementārdaļiņas) gaismā, dzirdot – vibrācijas vidē (elementārdaļiņas), ožot – molekulas gaisā (elementārdaļiņas), pēc tam šī informācija nokļūst līdz smadzenēm – orgānam, kas atrodas pilnīgā tumsā un izolācijā, kur visa šī, mūsu realitātes uztverei tik pretrunīgā informācija, tiek pārstrādāta kopīgā bildē, kura, dēļ dārvinistiskiem principiem, tiek veidota nevis pēc iespējas atbilstošāka reālajai situācijai, bet pēc iespējas noderīgāka mūsu izdzīvošanai. Tad kā Jānis pats var būt pārliecināts, par to, ka viņš eksistē?

Novērotājs

Tātad – kā mēs zinām, ka mēs esam? Filozofiski atbilde uz šo jautājumu ir pavisam vienkārša: Mēs esam, jo mēs spējam uzdot sev šo jautājumu. Nav jautājuma bez jautātāja. Bet kas tad ir tas, kas to uzdod? Pragmatiski noskaņotie zinātnes piekritēji teiks, ka mūsu uztvere, vai apziņa ir smadzenēs radīts process, kurš ir iesakņojies evolūcijas gaitā, lai uzlabotu mūsu izredzes izdzīvot un turpināt sugu, un viņiem ir taisnība, bet tas attiecas uz mākslīgo EGO, bez kura mēs esam spējīgi eksistēt, tātad uzdot šo pašu jautājumu, tātad, šķiet, ka bez tā ir jābūt vēl kam. Uz to norāda arī kvantu fizikas novērotāja problēma, jo, ja mūsu apziņa ir tikai noteiktā secībā sakārtotas elementārdaļiņas mūsu smadzenēs, ar, vai bez mākslīgi radītas ES apziņas, vai ar to pietiktu, lai izmainītu citu elementārdaļiņu uzvedību? Un, ja ar to tiešām pietiek, tad, ja mēs no Jāņa smadzenēm lasītu ārā pa vienai elementārdaļiņai, tad kurā brīdī Jānis pārstātu eksistēt?  Kurā brīdī Jāņa apziņa, ja jau tā atrodas smadzenēs, būtu zudusi un kvanta novērošanas problēma, vairs nebūtu problēma Jāņa klātbūtnē un elementārdaļiņas ignorētu viņa klātbūtni, jo Jānis vairs nebūtu gana apzinīgs? :D

Atgriežoties pie folozofiskās atbildes jautājumam: Kā es varu zināt, ka es eksistēju? Jo spēju sev uzdot šo jautājumu. Ir jāpatur prātā, ka šeit ar ES runa nav ne par fizisko ķermeni, ne par mūsu izpratni par sevi, vai EGO. Filozofiski šā jautājuma sakne ir meklējama mūsu sapņos. Senie domātāji prātoja par to, ja sapnis var šķist tik īsts, ka to sapņojot to nav iespējams atšķirt no realitātes, kā mēs varam zināt, ka mēs vēljoprojām neatrodamies sapnī, jo esam nosapņojuši pamošanos? Vai pat kā mēs varam būt droši, ka visa dzīve nav viens garš sapnis? Šie jautājumi tika uzdoti vēl tūkstošiem gadu pirms kvantu fizikas atklājumiem par mattērijas dīvaino dabu. Kā mēs varam pierādīt, ka eksistē tas, ko mēs uztveram ar savām maņām? Atbilde uz šo jautājumu: Nekā! Tomēr, kāds šo sapni piedzīvo, vēro, tātad tas mēs arī esam - vērotāji. Katrā gadījumā - tas ir viss par ko varam būt droši.

Ja Tev raksts patika, tad pasaki to citiem spiežot + un pastāsti to saviem draugiem iesakot draugiem.lv, facebook un twiter! Ja Tevi interesē vēl raksti par astronomiju, kvantu fiziku, visuma rašanos, galu un citām eksistencionālām tēmām, meklē citus rakstus par šīm tēmām manā profilā: http://spoki.tvnet.lv/profils/justaride