Šis būs stāsts par kādu neparastu notikumu kādā klusā Amerikas pilsētiņā. Šis atgadijums varēja beigties ļoti traģiski taču iespējams dēļ kādiem pārdabiskiem spēkiem tas nenotika.
Eņģelis izglābj skolniekus14
444
2
1986.gada 16. maijs, kādā mazā ASV pilsētiņā kokvilā. Kokvilas policists Deivids J. un viņa sieva Dorisa J. iegāja Kokvilas vidusskolā bruņoti ar paštaisītu ļoti jaudīgu spridzekli, 3 karabīnēm, 8 revolveriem un 2 bisēm. Deivida radītais spridzeklis bija tik jaudīgs, ka tas varēja nolīdzināt skolu līdz ar zemi un nogalināt ikvienu dzīvo radību, kas atradās skolā. Pie Deivida rokas bija piesiets striķīts, kuru pavelkot varēja deaktivizē spridzekli. Deivids kopā ar savu sievu Dorisu saņēma par ķīlniekiem 167 skolniekus un skolotājus, praktiski visi bērni un skolotāji tobrīd bija skolā. Visus bērnus un skolotājus, kas bija ķīlnieki Deivids aizveda uz vienu no skolas klasestelpām un skaļi nobļāvās: ŠĪ IR REVOLŪCIJA!
Dažas minūtes vēlāk skolu bija aplenkušas vairākas policijas vienības un policisti uzsāka pārrunas ar abiem teroristiem. Deivids prasības bija izpirkuma maksu 300 miljonu dolāru apmērā un vel viņš vēlējās saņemt zvanu no Amerikas Savienoto Valstu prezidenta Ronalda Reiganama, ja prasības tiks izpildītas viņš deaktivizētu spridzekli. Vairākas stundas abi teroristi turpināja turēt gūstā 167 skolniekus un skolotājas un gaidīja telefona zvanu no ASV prezidenta, kā arī somas ar 300 miljoniem dolāru.
Skolotājas un skolnieki bija ļoti noguruši un sāka klusām skaitīt lūgšanas. Kamēr skolnieki un skolotāji skaitīja lūgšanas, Deivids un viņa sieve Dorisa kļuva manāmi nervozi. Deivids izlēma aiziet uz vannasistabu. Pirms Deivids aizgāja uz vannasistabu viņš apsēja spridzekļa deaktivizēšanas striķīti ap savas sievas Dorisas roku. Deivids izgāja no klasestelpas un skolnieki sāka savā starpā skaļi sarunāties. Dorisa draudēja visus uzspridzinā un skolotāji apklusināja bērnus. Dažas minūtes pēc Deivida aiziešanas, viens no skolotājiem sāka sūdzēties par galvassāpēm un pielika savu roku pie galvas. Nezināmu iemeslu dēļ Dorisa izdarija to pašu un paceļot roku viņa liek spridzeklim detonēties.
Klasestelpa piepildījās pilna ar bieziem un melniem dūmiem, kas izbirdināja logu stiklus. Neticami, bet sprādziens nebija tik liels kādam tam vajadzēja būt. Neviens no kilniekiem necieta, bet vienīgā cietusī bija pati teroriste Dorisa. Bērniem un skolotājiem izdevās izkļūt no skolas tikai ar dažām sīkām skrambām. Dorisas vīrs Deivids dzirdot sprādzienu skrēja atpakaļ uz klasestelpu un raudzīja kā viņa sieve lēnām mirst. Lai izbeigtu viņas ciešanas Deivids paņēma revolveri un nošāva viņu. Deivids atkal atgriezās vannasistabā, kur arī pats nošāvās.
Pēc traģiskā notikuma bērni sāka stāstīt saviem vecākiem par notikušo. Daudzi skolnieki sāka stāstīt par kādu baltu, skaistu un mirdzošu dāmu, kura neilgi pirms sprādziena teica bērniem doties uz tuvākajiem logiem. Viņa mierināja, ka visiem viss būs kārtībā. Neskatoties uz bērnu stāstītā neviena skoloāja, kas tajā dienā atradās klasē neredzēja un nedzirdēja neko pārdabisku. Vispieredzējušākajiem izmeklētājiem nespēj izskaidrot, kā tik jaudīgs spridzeklis radija tik mazu sprādzienu.
Attēlā ir redzama savāda figūra uz sienas, kura pēc sprādziena palika uz sienas. Daži bērni apgalvo ka tas varētu būt enģeļa nospiedums, kas izglāba viņu dzīvības.
Tev patiks šie raksti
