Domāju, ka daudziem ir bijis dzīvē, kad jūties iekšēji miris, noguris kā zombijs.
Taču ir cilvēki, kuriem šāds stāvoklis ir katru dienu vairāku gadu garumā.
Dzīvā miroņa sindroms - Kotarda sindroms9
377
0
Šo slimību atklāja 1880.gadā franču neirologs J.Kotards, kuram prakses laikā bija gadījušies vairāki pacienti ar savādu uzvedību. Viņi noliedza to, ka ir dzīvi un uzskatīja sevi par jau mirušiem.
Pirmais pubicētais gadījums bija par kādu jaunkundzi X, kura noliedza to, ka ir dzīva un atteicās no ēdiena.Viņa uzskatīja, ka viņas mērķis uz šīs zemes ir nomirt, jo viņa esot nolādēta un vienīgais kā izbeigt savu lāstu ir nomērdēt sevi badā, jo dabiski, tā paciente esot apgalvojusi, nomirt viņa nespējot. Viņa esot stāstījusi, ka viņai nav smadzeņu, nervu, kuņģa, plaušu un zarnu. Vēlāk šī sieviete esot nomirusi no bada.
Šo slimību uzskata kā blakus simptomu cilvēkiem ar smagu depresiju un šizofrēniju. Tiek uzskatīts, ka bieži pacienti ir cilvēki, kas izdzīvojuši pēc pašnāvības mēģinājumiem.
Cilvēki noliedz sava ķermeņa vai tā daļu eksistenci, uzskata, ka ir miruši un ir nemirstīgi( jo divreiz nomirt nav iespējams), nejūt emocijas, prieku no dzīves. Bieži sastopami kapos, kur sarunājas ar kapakmeņiem, jo pacienti uzskata, ka viņu vieta ir kapos. Tāpat viņiem ir arī halucinācijas par to, ka viņu miesā dzīvo tārpi, ka viņu miesa pūst, bieži viņi jūt paši savas pūšanas smaku.
Visbiežāk nomirst nelaimes gadījumos vai no bada, jo neuzskata sevi par mirstīgiem, citi atsakās no higēnas.
Bet kā gan izskatās šie dzīvie zombiji, ar ko pēc izskata atšķiras no mums?
Šo vīrieti sauc Grems Tomsons.
Nu šis vīrietis ir atveseļojies un var padalīties pieredzē par šo reto sindromu.
Pirms 12 gadiem šis vīrietis pamodās slimnīcā, domājot, ka ir miris. Slimnīcā viņš nokļuva pēc pašnāvības mēģinājuma - viņš esot iemetis vannā elektroierīci. Pāris mēnešus pēc šī incidenta - ģimene sāka uztraukties par vīrieša garīgo veselību, tāpēc viņš bija nosūtīts pie psihiatra. Pats Grems stāsta, cik reāla bija sajūta, ka viņam nav smadzeņu, jo, viņaprāt, tās bija izcepušās no elektrības strāvas. Lai kā ārsti stāstītu, ka Grems ir dzīvs, jo viņš taču elpo un kustas - racionalizēt nebija jēgas.
Gremam ēst lika viņa brālis un ģimene, jo vīrietis nespēja baudīt ēdienu kā agrāk. -Man nebija ožas un garšas. Nebija jēgas ēst, jo biju miris.Man pat nebija īsti nekādu domu. Viss bija bezjēdzīgs- tā Grems.
Šokējoši bija arī analīžu rezultāti. Tā kā Kotarda sindroms ir ļoti rets, tika piesaistīti arī speciālisti no ārzemēm, kas konstatēja, ka Grema smadzeņu aktivitāte ir pielīdzināma cilvēkiem dziļajā miegā vai arī narkozes ietekmē,
Tāpat arī viņš bieži ir gājis uz kapiem, bet policija esot vedusi viņu mājās.
Tagad Grems regulāri apmeklē psihoterapeitu un lieto antidepresantus un ir priecīgs par dzīvi, kas mums ir dota.
Ezme Vanga. Advokāte un balvas saņēmusi rakstniece. 2013. gadā viņa paziņoja savam vīram, ka ir mirusi un jau ir mirusi mēnesi, un miris arī esot viņš un arī pāra suns Dafne. Viņa uzskatīja, ka ir mirusi lidmašīnā pārlidojuma laikā un esot zaudējusi samaņu vairākas reizes. Sieviete apgalvo, ka esot dzīvojusi autopilotā 2 mēnešus. Galvenā doma viņas galvā bija, ka realitāte ir elle vai šķīstītava, no kura viņa nespēj izkļūt, ka tas ir kā lāsts. Viņa jutās, kā klejojošs spoks - ne savā ķermenī un ne savā pasaulē.
Taču par laimi - slimība bija vieglā formā, proti, Ezme saprata, ka kaut kas nav tā ar viņas uztveri, ka tā ir kaut kāda problēma, tādēļ centās atgriezt sevī emocijas, apmeklējot terapeitu un lasot grāmatas.
Heilija Smita
Trīs gadus šī meitene dzīvoja kā dzīvais mironis. Īsi pēc vecāku šķiršanās meitenei angļu valodas stundas laikā nāca apjausma, ka viņa ir mirusi. Heilija gāja kā apmāta uz kapiem, jo jutās tuvāk mirušajiem, ne dzīvajiem. Viņa pati bija izbiedēta no savas savādās uzvedības, devās mājās izgulēties, cerībā, ka šī dīvainā sajūta pāries, taču viņa kļūdījās. Kad viņa esot devusies iepirkties, ķermeni pārņēma nejūtīgums un šoreiz sajūta bija uz palikšanu. Heilija negāja uz skolu, jo gulēja, cerot, ka šis murgs beigsies, taču šoreiz miegs nepalīdzēja. Pa dienu viņa gulēja, bet pamodās naktīs, domāja par piknikiem kapos, skatījās šausmu filmas, jo asociēja sevi ar zombiju. Viņa noslēdzās no apkārtējiem un pārstāja ēst. Viņas draugi un vecāki - pamanījuši izmaiņas uzvedībā un vizītē pie psihiatra tika konstatēta diagnoze - Kotarda sindroms.
Interesanti, ka Heilija stāsta, ka izveseļoties viņai esot palīdzējušas Disneja filmas. Tās skatoties, viņai iekšā esot bijusi patīkama sajūta. Viņas puisis Džeremijs esot teicis - Ja jau tev šīs filmas liek just, tad kā tu vari būt mirusi?
Tas esot bijis pagrieziens ceļā uz viņas atlabšanu. Šobrīd viņa ir vesela - lieto zāles, apmeklē psihoterapeitu.
Lai gan slimības izraisītāji nav zināmi, tiek uzskatīts, ka izraisa bojājums pakauša un deniņu daivā, kas atbild par cilvēku seju atpazīšanu, un amigdalā, kas atbild par cilvēka emocijām.
Šo sindromu neārstē, kā atsevišķu slimību - bet kā daļu no kāda ietilpīgākas saslimšanas - depresijas, šizofrēnijas un psihozēm, bipolaritāti, smadzeņu atrofiju u.c.. Ārstē ar antidepresantiem, arī ar elektrokonvulsīvo terapiju. Protams, svarīga ir arī psihoterapija. Par laimi, to ir iespējams ārstēt.
Paldies par uzmanību!
Tev patiks šie raksti
