Domu spēks,un pārdomas par to.11

Pie visiem secinājumiem, abstraktiem un konkrētiem.. (starp citu! Atkāpjoties no tēmas, lielajiem skeptiķiem varu ieminēties, ka pierādījumu ir daudz - fizikas teorijai, visai domu spēka idejai, hologrāfiskā Visuma teorijām..varbūt vajadzētu veltīt kādu rakstu tieši pierādījumiem, hmm, es padomāšu.) Zemapziņai eksistē tikai tagadne, tāpēc, tā visu uztver kā tagadni. Par šo tagadnes tēmu var palasīt ievadā minētajā rakstā. Uz ko faktiski balstās arī hologrāfiskā Visuma teorija, kura apgalvo, ka laiks ir dikti relatīvs. Par ko runāja arī Einšteins. Tātad, laiks ir relatīvs, un jebkurš notikums jebkurā laikā ir iespējams, tiklīdz par to iedomājamies. Laikā un telpā pastāv neskaitāmi daudz tagadņu, un viss atkarīgs no tā, kādai "frekvencei" pieslēdzamies ar savām domām, respektīvi, ko mēs vēlamies, tas notiek, jo viss ir iespējams, atliek tikai pieslēgties īstajai varbūtībai no visām apkārt klejojošajām, ļoti vienkāršoti runājot.

Pacietība ir procesa būtiska sastāvdaļa, kā arī ticība tam, ka mērķis tiks un tiek sasniegts. Laiks ir relatīvs, bet, paradoksāli, viss nenotiek uzreiz. :D Protams, ar praktizēšanos un treniņu tas veicas arvien vieglāk un ātrāk, viss domu virzīšanas process...

Ar pliko teoriju mēs tā kā būtu tikuši galā (ļoti saīsinātā variantā), un tas nozīmē tikai to, ka...

..varam ķerties pie jautrākas teorijas! jeb gluži vienkārši, kā praktiski izmantot šo te visu, ko esam apsprieduši līdz šim.

Pirmkārt, bieži izmantotā metode ir apgalvojumi. Faktiski - frāzes, kuras atkārtojam diendienā, ar nodomu, iedvešam sev. Piemēram, "ar katru dienu man klājas arvien labāk un labāk" , "man ir jauns auto", "es uzstājos Arēnā Rīga".... Pavisam vienkārši, izdomā, ko Tu gribi, izdomā tam atbilstošu, konkrētu frāzi, kuru vari sev skaļi pateikt no rīta un vakarā, pierakstīt blociņā 1000 reizes, atkārtot atkal un atkal, izdziedāt, izdejot, priecāties par to, noticēt šai frāzei.. Tāda ir apgalvojuma metode. Konkrēta doma - lielā koncentrācijā - no kuras tad rodas rezultāts.

Otrkārt, līdzīga šai apgalvojumu metodei ir arī sistemātiska iztēlošanās dienu no dienas. 3 līdz 4 reizes dienā apsēdies, ērti iekārtojies, lieti noder arī savu domu sakārtošana pie reizes - faktiski, meditācija, kurā a) piedot sev, noskaņoties uz labajām emocijām, b) iztēloties mērķi, sajūtas, it kā tas jau sasniegts, iztēlē saskatīt visu līdz pēdējam sīkumam. Un tā turpināt, turpināt, turpināt....

Treškārt. Tie, kuriem slinkums atkārtot vienu un to pašu atkal un atkal, savukārt var mierīgi ķerties pie radošākām metodēm - rakstīt savu sapņu dienasgrāmatu, lipināt bildes no žurnāliem baltā kladē, kontaktēties ar savu zemapziņu caur attēliem un simboliem. Lieliska ideja, kuru aizguvu no vienas spocenes šajā pat portālā, bija vēstules rakstīšana sev - vēstule, kurā iztēlojies sevi pēc, piemēram, gada - apraksti, kas Tev ir, kas sasniegts, sniedz sev reālus faktus, pieraksti, ko jūti, saod, redzi sev apkārt un sevī tajā mirklī. Tad pārlasi šo vēstuli ik pa laikam, iedvesmojies, ļauj tai nosēsties zemapziņā.

Tās tā kā lielos vilcienos būtu metodes, ar kurām tad savas domas virzīt, ietekmēt, mainīt dzīvi, ko tad arī vēlamies. Vēl viena ideja, par kuru vēlējos pastāstīt pirms sava lielā jautājuma, ir sinhronitātes teorija. Sinhronitāte tiek uztverta kā sistēma, kura pastāv visu laiku, un kura bieži netiek izmantota. Un, no otras puses, daļa cilvēku to izmanto visu laiku, paši nenojaušot. Cilvēki nesaredz šo sinhronitātes struktūru pasaulē, jo domā lineāri - tāpat, kā esam sevi iespieduši lineārajā laika plūsmā. Faktiski, "Mērķa izvirzīšana - plānošana - prognozēšana un sasniegšana.".

Sinhronitāte, vienkārši runājot, notiek tā, ka Tu gribi uzsākt, piemēram, uzņēmumu, un pēkšņi uzrodas cilvēki, kuri Tev spēj palīdzēt ar padomu; Tavās rokās nonāk grāmata, kā soli pa solim to paveikt; valdība veic izmaiņas likumdošanā un rada atvieglojumus jaunajiem uzņēmējiem.. Pasaka, vai ne? Un nenoliegsiet taču, dažiem cilvēkiem tieši tā arī notiek.

Tomēr viedoklis par šo sinhronitāti pastāv arī tāds, ka tā operē tikai ar konceptuāliem mērķiem. Tas ir, mērķiem lūguma formā. Faktiski - Tu vari vēlēties nokļūt vislabākajā vietā, kur Tu jutīsies iederīgs un Tev viss būs, bet neko konkrētu vēlēties nevari. Tāda kā plūšana pa dzīves straumi, paļaujoties uz to, ka viss būs vislabākajā kārtībā un nonāksi tieši tur, kur vajag. Šajā punktā es sāku mazliet šaubīties.

Redz, pati domu spēka pamatdoma, ka varam sasniegt, ko vēlamies, manā uztverē nostājas pret šo sinhronitātes teoriju, kura liek mums plūst pa straumi, lai saņemtu vislabāko. Bet notiek taču arī tā, ka šāda sinhronitāte izpaužas tad, kad kaut ko vēlamies! Vai ne? Ir cilvēka dabā vēlēties ko sasniegt, tiekties uz mīlestību, sasniegumiem, pat uz ko ļoti konkrētu. Un pasaule, kā saka, tiešām mēdz sadoties rokās. Vai tagad mums neko nevēlēties un paļauties, ka viss notiek mūsu labā?

Jā, viss notiek mūsu labā, bet viss ir arī mūsu darbības sekas. Ja kļūdījāmies, guvām mācību. Guvām mācību - kļuvām gudrāki. Bet, ja gribas ko konkrētu, vai tagad to noliegt un necensties sasniegt? (šī gan nav pretruna, par kuru man ir jautājums, bet gan vēlviena, kura radās pa ceļam. Šāda te rakstīšana rosina pārdomas vēl vairāk, re kā. :D )

Nu tā, kamēr jūs domājat par pretrunām un divām dažādām dzīves uztverēm, kas izlien laukā visās šajās teorijās, tuvojoties nobeigumam, vēlējos mazliet atkāpties un parunāties par praktisko pielietojumu.. Ne tādu, par kādu mēs runājām iepriekš, par tām metodēm.. Nē, vēlējos pateikt, ka ir cilvēki, kam tas viss reāli arī izdodas. Un, var ticēt vai neticēt, bet citiem viss notiek. Tāad, kas gan attur arī mūs? Informācijas ir gana. Izmēģināt taču nesāp. :D 

Katram pieeja ir sava, nu protams, nekad nav bijis tā, ka pēc viena mieta mērīts der visiem. Pamats ir viens un tas pats, bet nianses atšķiras. Kāds uzskats, pieeja, jebkam var izdomāt vēl apakšpunktus un apakšpunktiem citus apakšpunktus, kuros kaut kas var atšķirties. Bet viss notiek. 

Beidzot! Nobeigums! Jūs to piedzīvojāt! Vēl tikai mazliet jūsu uzmanības, lūdzu. Ņemsim par piemēru un pamatu iztēlošanās metodi. Konkrēts piemērs..tūlīt izdomāsim..gribam nopirkt māju. Mums ir prasības. 2 stāvi, balkons, ādas dīvāni, izbāzta žirafe guļamistabas stūrī. Apsēžamies un iztēlojamies gan žirafi, gan visu pārējo, iztēlojamies, kā pastaigājamies pa māju, kā jūtamies tur.

Viena daļa pieejamo avotu saka, ka pēc iespējas precīzāk jāiztēlojas arī tas, kā mērķis tiek sasniegts, solīti pa solītim, arī tas jāiztēlojas tikpat aktīvi kā beigu rezultāts. (Man gan personīgi to gribas piesaistīt pie lineārās laika metodes, kurai raksturīga mērķa sasniegšanas izplānošana, tātad - tas itkā tik ļoti neatbilst pašai domu spēka pielietošanas jēgai, lai gan no otras puses, teorētiski atbilst...). Otra puse no visiem informācijas avotiem pauž viedokli, ka būtiski ir tikai ļoti dzīvi iztēloties, ka Tev tā māja jau ir, un to, kā mērķis piepildīsies, atstāt pasaules un zemapziņas ziņā, jo tās izdomās vislabāko veidu, laiku, vietu. Tātad lūk, arī mans jautājums jums - Vai izplānošana, kā sasniegt mērķi jums visā šajā teorijā šķiet būtiska? Tā teikt, iederīga? Jo, manuprāt, teorētiski, domu spēks, ja darbojas, tad darbojas jebkurā gadījumā, arī, ja Tu izplāno visu līdz pēdējam. Tomēr praktiski, ja uzreiz neredzi veidu, kā kaut ko sasniegt, tad zemapziņai šāds veids noteikti padomā ir, un loģiskāk ir stingri turēties pie tā, ko vēlies un ļaut pasaulei pastiept pretī rokas. Galvenais noteikums - esi atvērts iespējām un esi pārliecināts par to, ko dari, pat, ja tā ir vienkārši liela, regulāra uzmanības koncentrēšana uz savu lielo sapni.

!!!!! Divu teoriju saskriešanās, kura man no sākta gala nav likusi mieru, ir pašā gribēšanā ko sasniegt.  Un, līdz ar to, kaut ir faktiski iespējams izmainīt visu notiekošo, nepiedurot ne pirkstiņa pasaulei, no otras puses, sēžot bagāts nekļūsi, arī izcils dziedātājs ne. Manuprāt, sēdēt un meditēt ir noderīgi, līdz reāli parādās tā iespēja..protams, pēc tam meditēt vai rakstīt, vai ko nu jūs darāt, vajadzētu turpināt un neatkāpties, tomēr pie radušās iespējas arī sēdēšana ir jābeidz. Ehh..prasās man cilvēku ar pieredzi. Neesmu ļoti sen iekšā šajā jautājumā, bet reizēm sametas dikti, dikti interesanti un tad tā vien gribas ar kādu karsti padiskutēt.  

Lai nu kā, tās arī beigas rakstam. Ceru, ka bija interesanti un katrs uzzināja ko vērtīgu. Ar prieku gaidīšu jūsu domas un viedokļus, un pieredzi komentāros (varat arī vēstules rakstīt) :) Tēma ir plaša, un vienā rakstā katru sīkumu neiebāzīsi, šeit Spokos ir daudz fantastisku citu lietotāju rakstu par šo visu, internetā ir daudz informācijas, kā arī varu uzrakstīt vēl kādu rakstiņu, ja gribat kaut ko no visas teorijas dzirdēt sīkāk.. Bet, gana daudz teksta te jau. Patīkamu un interesantām pārdomām pilnu vakaru! Un..lai domas piepildās! :)