Šajā rakstā par dīvainām, pilnīgi neloģiskām un noslēpumainām slimību epidēmijām, kuras, ne pagātnes, ne mūsdienu ārsti un zinātnieki nav spējuši un joprojām nespēj izskaidrot.
Dīvainas epidēmijas, kas joprojām ir noslēpumā tītas28
857
1
Karankasas meteorīta slimība.
2007.gada 15.septembra naktī, netālu no Karankasas ciemata Peru, nokrita meteorīts. Trieciena rezultātā kāds vīrietis nokrita no sava velosipēda, tālāk esošie debesīs redzēja milzīgu uguns svītru, kas sekoja meteorītam. Kad putekļi izklīda un vārošais ūdens krāterī izžuva, šķita ka neviens no apkārtējiem iedzīvotājiem nebija cietis. Pats meteorīta trieciens zemē nevienu neievainoja, tomēr ļaunākais bija tikai priekšā. Pēc šī notikuma, simtiem vietējo devās apskatīt kūpošās meteorīta atlūzas. Dažas dienas vēlāk, vismaz 200 vietējo iedzīvotāju pēkšņi saslima. Saslimušajiem bija spēcīgas galvassāpes, slikta dūša, vemšana un caureja. Vietējie ārsti bija spiesti izveidot pagaidu telšu pilsētiņu, lai spētu aprūpēt milzīgo pacientu skaitu. Ārsti pavadīja vairākas dienas aprūpējot pacientus un cenšoties saprast, kas šī par slimību un, kas to izraisa. Līdz pat šai dienai atbildi uz šo jautājumu viņi neatrada. Zinātniece, Luisa Masedo, uzskata, ka krāterī esošais ūdens saturēja arsēnu un no krātera nākošais tvaiks, patiesībā bija indīgas gāzes. Citi zinātnieki, šo teoriju noliedz, jo viņuprāt, ir maz ticams, ka meteorīts būtu pietiekami karsts, lai radītu tādu daudzumu tvaika. Izskatās, ka mēs nekad neuzzināsim patiesību par Karankasas meteorīta slimību.
Tanzānijas smieklu epidēmija.
Šī mistiskā smieklu epidēmija sākās 1962.gada 30.janvārī, Kašašas ciematā Tanzānijā, netālu no robežas ar Ugandu. Viss sākās vietējā meiteņu skolā, kad 3 skolnieces vienkārši sāka histēriski un nepārtraukti smieties. Smiekli izplatījās pa visu skolu un līdz dienas beigām tie aplipināja jau 95 no 159 skolas skolniecēm, vecumā no 12 līdz 18 gadiem. 30. Martā tika nolemts skolu slēgt pavisam, lai noskaidrotu, kas skolniecēm kaiš. Pats šausminošākais šajā stāstā - tas bija tikai sākums. Pēc skolas slēgšanas, smieklu epidēmijas skartās meitenes tika aizsūtītas tālu prom uz citiem ciematiem. Varasiestādes cerēja, ka atšķirot meitenes vienu no otras, tās pārstās smieties un epidēmija beigsies. Tā vietā, tās apmēri divkāršojās. Maijā, 200 cilvēki no blakus esošā Nišambas ciemata jau sirga ar histērisko smiešananos, Jūnijā, 50 vidusskolnieki no Bukobas ciemata saslima ar to pašu. Līdz brīdim, kad epidēmija pēkšņi apsīka, ar to bija inficējušies vairāk kā 1000 cilvēki, kas noveda pie 14 vietējo skolu slēgšanas. Līdz pat šai dienai, nav rasta neviena loģiska izskaidrojuma šiem satraucošajiem notikumiem.
Pokemonu Šoks.
Šis ir tiešām dīvains gadījums. 1997.gadā, gandrīz 700 Japāņu bērni tika nogādāti slimnīcā pēc slavenās Pokemonu multenes pirmās sezonas 38. sērijas noskatīšanās. Šīs sērijas nosaukums bija "Denno Senshi Porygon" (Kiberkareivis Porygon). Šis dīvainais atgadījums Japānas presē tika nodēvēts par "Pokemonu Šoku", to izraisīja šajā sērijā redzamie intensīvie sarkanās un zilās gaismas uzliesmojumi, kas vairākiem skatītājiem izraisīja īslaicīgu aklumu, reiboņus un nelabumu. Daži piedzīvoja pat krampju lēkmes, konvulsijas un samaņas zaudēšanu. Daudzi bērni atlaba pa ceļam uz slimnīcu, vairāk kā 150 bija nepieciešama ārstēšana slimnīcā. Divi bērni slimnīcā pavadīja vairāk par 2 nedēļām. Sakarā ar šo masveida saslimšanu šī konkrētā sērija vairs nekad netika pārraidīta televīzijā. Lai gan šķiet smieklīgi, ka televīzijas pārraide var izraisīt saslimšanu, tā nav pirmā šāda reize. Vēlviens līdzīgs gadījums ir attiecināms uz Portugāļu ziepju operu Morangus com Acucar (Zemenes ar cukuru). 2006.gadā, viena no šī seriāla sērijām bija par to kā galveno varoņu skolā izplatās potenciāli nāvējošs vīruss. Neilgi pēc tam, seriāli skatītāji sāka izjust simptomus, līdzīgus tam vīrusam, kas bija redzams seriālā. Medicīnas eksperti bija neizpratnē, jo vīruss no seriāla pēkšņi izplatījās reālajā pasaulē. Zinātne šos abus atgadījumus joprojām, nevar izskaidrot un nākas secināt, ka televīzija ir daudz bīstamāka nekā mēs bijām iedomājušies.
Dromomānija.
1886.gadā, Bordo slimnīcā, Francijā, tika nogādāts vīrs vārdā Žans Alberts Dadas, viņš bija pamatīgi pārguris un neatcerējās kā viņš tur nokļuva. Priekš daudziem cilvēkiem tas būtu šausminošs notikums, bet Žanam tā bija ikdiena. Viņš neskaitāmas reizes bija cēlies no gultas un gājis simtiem jūdžu to pat nenojaušot. 1881.gadā, viņš pamodās un apjauta, ka no Francijas atnācis uz Krieviju. Dadas slimoja ar dromomāniju - nekontrolējamu vēlmi ceļot vai klaiņot. Dažreiz saukta arī par "patoloģisko tūrismu", dromomānija bija īslaicīga un neizskaidrojama epidēmija, kura 19.gadsimta beigās skāra Franciju. Interesanti, ka šī slimība izzuda tiklīdz medicīnas profesionāļi gatavojās to pētīt. Šīs slimības izcelsme ir noslēpums, kas līdz pat šai dienai nav atklāts.
Dejošanas mēris.
1518.gada jūlijā, Francijas pilsētā Strasbūrā, kādā sieviete izgāja šauras ielas vidū un sāka bez apstājas dejot. Viņa dejoja 6 dienas, nespēdama apstāties. Kad viņa beidza dejot, dejošana bija izplatījusies. Nedēļas laikā viņai bija pievienojušies vēl 40 dejotāji, mēneša laikā dejotāju skaits jau bija sasniedzis 400. Daži no dejotājiem dejoja tik ilgi kamēr nomira no sirdslēkmes vai pārpūles. Tomēr, daudziem nav zināms fakts, ka šāda veida mēris bija novērojams arī tālajā 1021.gadā, Vācijas pilsētā Kolbigkā. Toreiz grupa ar 18 cilvēkiem sāka nekontrolēti dejot pie kādas baznīcas, traucējot vietējam mācītājam veikt savus pienākumus. Šajā gadījumā šī epidēmija skāra mazāku cilvēku skaitu, tomēr tie dejoja daudz ilgāk - gandrīz gadu! Dusmīgs par šādu uzvedību, mācītājs dejotājiem uzlika lāstu, uzskatot, ka tie dejo "grēka deju". Pats šausminošākais, ka mēs joprojām nezinām, kas izraisīja šos dejošanas mērus.
Tev patiks šie raksti
hahahahhhahaahhahah!! 
