Apbrīnojamās Sakritības.97

MAZULĪŠU LIETUS

Detroitā, kautkur 1930s gados, jauna (ļoti vieglprātīga) māte ir mūžīgi pateicīga kādam vīram vārdā Jāzeps Figloks. Brīdī, kad Jāzeps devās pastaigā pa vietējo ieliņu, sievietes bērniņš no loga izkrita - tieši viņam virsū. Kritiens izrādijās veiksmīgs un abi bija sveiki un veseli. Ļoti veiksmīgs gadījums pats par sevi, bet gadu vēlāk, tieši tas pats mazulis, tieši no tā paša loga – neko nenojaušot Jēzapam uzkrita virsū vēlreiz. Un atkal, neviens necieta...

SVEŠINIEKI VILCIENĀ

1920s gados, trīs Angļu vīrieši ceļoja atsevišķi ar vilcienu uz Peru. Laikā kad viņi satikās, neviena cita pasažiera nebija. Viņu iepazīšanās bija daudz pārsteidzošāka, nekā viņi varētu jebkad iedomāties. Viena vīra uzvārds bija Binghams, bet otra vīra Povells. Trešais vīrs paziņoja, ka viņa uzvārds ir Binghams-Povells. Nevienam no viņiem nebija radnieciskas saiknes...

LAIMESTA “LIKUMĪGAIS ĪPAŠNIEKS”

1858.gadā, Roberts Falons tika nošauts, par vainīgajiem tika uzskatīti, atriebības vadītie, viņa pokera līdzspēlētāji. Viņi domāja, ka Roberts vinēja 600$ potu krāpjoties. Roberta sēdvieta tagad bija brīva un neviens spēlētājs nevēlējās ņemt nelaimīgos 600$, tad viņi atrada citu spēlētāju Roberta vietā un iedeva viņam šo naudu. Līdz laikam, kad atbrauca policija, šis vīrietis 600$ pataisīja par 2,200$ vinestu. Policija pieprasīja, lai sākotnējos 600$ novirzītu Roberta tuviniekam – tikai tad viņi uzzināja, ka jaunais spēlētājs izrādās ir Roberta dēls, kurš nebija redzējis savu tēvu septiņus gadus...

BĒRNĪBAS ATGRIEŠANĀS

Kad Amerikāņu noveliste Anna Pariša, gāja cauri grāmatu veikalam Parīzē 1920.gadā, viņa uzdūrās grāmatai, kura viņai ļoti patika bērnībā – Džeks Frosts un Citi Stāsti. Viņa paņēma veco grāmatu un parādija to savam vīram, sakot, ka grāmatu ko viņa atrada atgādina viņai par bērnību. Vīrietis paņēma rokā grāmatu un atrada zīmīti ar tekstu : “ Anna Pariša, 209 N. Weber Street, Colorado Springs.” Tā bija Annas grāmata...

DVĪŅU PUIKAS, DVĪŅU DZĪVES

Stāsti par dvīņiem un to līdzīgajām dzīvēm parasti ir ļoti interesanti un bieži pat apbrīnojami. Tomēr neviens nav tāds, kā šo dvīņu stāsts no Ohaio. Dvīņu puikas tika sķirti dzimšanas brīdī, abi tika adoptēti un uzsāka dzīvi dažādās ģimenēs. Abas ģimenes vienu otru nepazina, bet abi puikas tika nosaukti vārdā – Džeims. Abi uzauga nemaz nezinot viens par otru, bet tomēr abi izvēlējās mācīties programā “tiesības un likumi”, abiem bija talants uz zīmēšanu un abi aprecējās ar sievietēm vārdā – Linda. Abiem bija dēli, abus dēlus sauca Džeims Alans. Izrādās abi arī vēlāk izšķīrās no sievām un aprecējās vēlreiz, arī tad abas sievas sauca vienādi – Betija. Abiem bija suņi vārdā Tojs. 40 gadus vēlāk pēc to šķiršanās dzemdību namā, abi vīri netīšām satikās un stāstot savu dzīves stāstus bija šokā...

SAMAINĪTI HOTEĻI

1953.gadā, televīzijas reportieris Irvs atradās Londonā, lai vestu reportāžu par Elizabetes II kronēšanu. Savā hoteļa istabiņā, viņs atrada pāris lietas, kuras pēc idenfikācijas piederēja kādam vīrietim vārdā Harijs. Izrādās, ka Harijs ir slavens basketbolists un Irva labs draugs, bet stāsta ir vēl viens pavērsiens. Tikai divas dienas vēlāk, un pirms Irvs bija runājis ar Hariju par savu nejaušo atradumu, Harijs atsūtija vēstuli tieši Ivram, ka viņš kādā viesnīcā Parīzē ir atradis viņa vārdā izšūtu šlipsi...

ATRIEBĪGĀ LODE

Henrijs domāja, ka izvarijās no likteņa. 1883. gadā viņš šķīrās no savas meitenes, kura nespējot to pārdzīvot izdarīja pašnāvību. Šīs meitenes brālis atriebības vadīts, atrada Henriju un iešāva viņam. Brālis ticot, ka Henrijs ir miris, pavērsa ieroci pret sevi un pats izdarīja pašnāvību. Bet izrādās Henrijs bija dzīvs, lode tikai noskrāpeja viņa seju un pēc tam ietriecās kokā. Henrijs sevi uzskatīja par ļoti laimīgu cilvēku. Pāris gadus vēlāk, Henrijs izdomāja nozāģēt koku, kurā vēljoprojām atradās tā pati lode. Uzdevums šķita tik vienkārš, ka viņš izdomāja koku uzspridzināt ar pāris sprāgstvielām. Kad notika sprādziena, vilnis aidzina lodi tieši Henrijam galvā, nogalinot viņu uz vietas....

HOTEĻA BRAISONS

Biznesa braucienā, vēlajos 1950s, Džordžs Braisons apstājās un reģistrējās hotelī Luisvillā, Kentukī. Pēc reģistrācijas parakstīšanas un istabas atslēgas ar nr. 307 izsniegšanas, viņš apstājās pie pasta, lai redzētu, vai nav kādā vēstule uz viņa vārda un tiešām tur tāda bija. Pasta meitene pateica, ka ir vēstule Džordžam Brainsonam no 307.numuriņa. Tas būtu mazliet dīvaini, ja viņš nodomātu, ka šī vēstule nav priekš viņa, bet tieši tā arī bija. Tā bija adresēta pagājušajam viesim – Džordžam Braisonam, kurš apmetās 307.istabiņā...