Aizvēsturisks sakaru tīkls?196

Lai saprastu nākamo faktu, vajadzēs nedaudz atsvaidzināt matemātikas un ģeometrijas zināšanas.

1.61803399... jeb zelta griezums - šo skaitli droši vien zina visi, kas ir lasījuši vai skatījušies filmu Da Vinči Kods vai arī saskārušies ar renesanses mākslu. Mēģināšu pēc iespējas vienkāršāk izskaidrot šo skaitli, izmantojot ģeometriju. Tātad, taisnstūris ABCD attiecībā pret kvadrātu ABFE ir tāds pats kā ABFE pret FCDE utt. un, ABCD dalot ar ABFE, iegūst šo bezgalīgo skaitli 1.61803399... Tad ir vēl divas interesantas šī skaitļa īpašības:

1.618 + 1 = 2.618 un
1.618 x 1.618 = 2.618
1 ÷ 1.618 = 0.618 un
1.618 - 1 = 0.618

Vēl pēc šī paša principa izveidojās Fibonači skaitļu virkne.

Dabā šo proporciju var saskatīt gandrīz visur - gan ziedlapu skaita attiecībā puķēs, gan cilvēka pirkstu kaulu garumu attiecībā, gan cilvēka sejas proporcijās, gan pat mūsu galaktikas formā.

Tātad, kāds sakars šim visam ar šo rakstu? Visu celtņu savstarpējie attālumi ir precīzi zelta griezumā! Angkorvata ir 4745 jūdzes no Gizas piramīdām Ēģiptē un Gizas piramīdas ir 7677 jūdzes no Nazkas līnijām.

4,745 x 1.618 = 7,677

90 jūdzes no Angkorvatas ir Angkoras templis. Šis templis ir 4754 jūdzes no Gizas piramīdām un arī uz šīs pašas līnijas. 

25 jūdzes no Nazkas pilsētas atrodās milzīgs kolibri zīmējums (no viena zīmējuma gala līdz otram ir 380 metri). No šī kolibri zīmējuma līdz Gizas piramīdām ir 7692 jūdzes.

Attālums no Angkoras temļa līdz Gizas piramīdām un no Kolibri līdz Gizas piramīdām atkal izveido zelta griezumu.

4,754 x 1.618 = 7,692 

Daudz skaidrāk viss redzams, kad mūsu 3 dimensiju planētu izklāj 2 dimensiju rinķī, kur diametra vienā galā ir Angora un otrā Nazka, un attālums ir 12446 jūdzes.

4,754 x 1.618 = 7,692

4,754 + 7,692 = 12,446 un

7,692 x 1.618 = 12,446

Vēl viena sakritība ir saistīta ar Fibonači skaitļu virkni (šeit var redzēt pirmos 500 Fibonači skaitļus). 

Angkoras - Gizas sektors aizņem 19.1% no rinķa;

Gizas - Nazkas sektors aizņem 30.9% no rinķa;

Nazkas - Angkoras sektors aizņem 50.0% no rinķa.

137. Fibonači skaitlis sākās ar 191;

138. Fibonači skaitlis sākās ar 309;

139. Fibonači skaitlis sākās ar 500.

Un šāda precīza matemātika ar celtņu attālumiem vienam no otra arī ir starp citām senajām celtnēm uz šīs līnijas. 

Tā kā šī līnija šķērso arī Atlantijas okeānu, ir versija, ka kaut kur uz šīs līnijas varētu būt arī zudusī Atlantīda un citas mītiem apvītas vietas.

Secinājumi.

Tā kā šie trīs senās pasaules brīnumi atrodās katrs savā kontinentā (Dienvidamerika, Āfrika, Āzija), nav iespējams netīšām uzbūvēt celtnes precīzās vietās, ja nav zināšanu, kas notiek otrā Pasaules malā. Teorētiski vēl ir iespējams, ka vairāk nekā 20 senie brīnumi atrodās uz vienas līnijas (iespējams, ekvators kādreiz atradās uz šīs līnijas, un Zeme ir nobīdījusies), bet precīzajai matemātikai ar attālumu attiecībām starp celtnēm nav atrodams izskaidrojums, vismaz ne ar mūsdienu zinātnieku un vēsturnieku zināšanām. 

Arī Eduards Liedskalniņš, par kuru stāstīju rakstā http://www.spoki.lv/mistika/5-noslepumi-kas-panemti-kapa/462402, izmantojis līdzīgas matemātikas zināšanas, jo uz akmeņiem viņa Koraļļu pilī atrastas norādes uz Fibonači skaitļu virknes un pirmskaitļu izmantošanu.