Noslēpumaini apļi cilvēci pavada jau tūkstošiem gadu. Tiem pasaulē ir daudzi un dažādi nosaukumi. Eiropā šos apļus parasti dēvē par raganu gredzeniem vai hilitrapiem. Visbiežāk tādas dīvainības neizprotamu iemeslu dēļ veidojas laukos, kur koncentriskos apļos sagulst labība. Taču ar to vien noslēpumainie riņķi neaprobežojas. Āfrikā, piemēram, rodas savas modifikācijas – pilnīgi kailas zemes apļi, par kuru veidošanās vispār gandrīz nekas nav zināms.
Āfrikas „raganu apļi”9
203
0
Vai ite ir dzīvi?
Lielākā daļa „raganu apļu” izvietojas kontinenta dienvidrietumu daļā. Tumši brūni apaļveida plankumi, kam apkārt pa perimetru toties izaugusi augsta zāle. Šo veidojumu diametrs mēdz būt visdažādākais. Apļi var būt tiklab divus metrus plati, kā arī milzīgi – 12 līdz 15 metru. Šādu brūnu un pliku apļu Āfrikā ir desmitiem tūkstošu.
Līdz pat šim brīdim neviens nespēj izskaidrot, kas tas īsti ir, kāpēc tie parādās un kāpēc atkal izzūd. Turklāt tie arī izzūd ļoti regulāri. Zinātnieki pat noskaidrojuši apļa vidējo mūžu – 41 gads. Tiesa gan, to mūžs atkarīgs no izmēra. Mazie aizaug pēc apmēram 25 gadiem, bet lielie reizēm eksistē 75 gadus.
Āfrikas „raganu apļa” gājums ir aptuveni šads. Vispirms pēkšņi iznīkst zāle un veidojas brūns laukums; tas arī ir jaundzimušais rinķis. Pēc tam tas plešas plašumā, sasniedzot noteiktu vecumu (vai izmēru), bet tad pamazām sāk aizaugt ar zāli. Augšana,kas visiem simbolizē dzīvību, Āfrikas fenomenam nozīmē nāvi...
Tagad daži pētnieki apgalvo, ka āfrikā šie apļi esot vienkārši daļa dabas un īpaša dzīvības forma. Savā mūžā tādi apļi var pat pārvietoties, tāpēc apzīmējums „dzīve” tiem nav tikai metafora.
Jautājumi bez atbildēm.
Kāpēc Āfrikas zeme dažās vietās kļūst pilnīgi kaila? Viena no pamathipotēzēm saistīta ar kukaiņiem. Apļi veidojoties kaut kādu kukaiņu, piemēram, termītu, darbības rezultātā. Sak’, kukaiņi noēd zāles saknes vai arī izdala kādu toksisku gāzi, un tādēļ augi iet bojā. Kad kukaiņi šo vietu pamet, zemsedze pamazām atjaunojas.
Taču, kā rāda pat vairāku metru dziļumā šajos apļos vaikti izrakumi, nekādas termītu vai citu kukaiņu kolonijas zem Āfrikas apļiem nav atklātas.
Pastāv arī cits pieņēmums. Noslēpumainie apļi parādoties barojošu vielu apmaiņas procesā. Precīzāk – tā esot konkurence starp augiem par barojošām vielām, kas Āfrikas sausumā. Kad barojošās vielas izsīkst, veidojas minētais aplis. Kad barības vielas atjaunojas, aplis aizaug ar augiem, kas atrodas apkārt rinķim.
Taču tika veikt eksperiments, plikajā aplī izsēja visas nepieciešamās barības vielas. Rezultāts – plinīga nulle. Zāle no šadas minerālu dāvanas augt no jauna nesāk... Vēl trakāk. Ir dati, ka noslēpumainie apļi parādās pēc lietus sezonas – laikā ,kad visapkārt viss zaļo un aug.
Vai radiācija?
Izteikta versija, ka zeme kļūst kaila kaut kādu toksisko augu vai zem apļiem asošo radioaktīvo minerālu dēļ. Šāda hipotēze radusies pēc visai interesanta eksperimenta. No savādajiem apļiem ņemta augsne un tajācitviet iedēstīti augi. Tie nekavējoties vītuši, bet augsne, kas savukārt paņemta apkārt apļa perimetram, bijusi pat ļoti auglīga, tajā viss attīstijās un zaļoja. Tas pierāda, ka augsne aplī un ap to atšķiras. Ar ko? Un kā ,piemēram, radiācija var pārvietoties pazemē, piespiežot kļūt plikiem zemes gabaliņiem dažādās vietās.
Vēl pamanīts ,ka apļi veidojas tikai augsnē, kurai ir minimāls akmeņainums. Tie veidojas uz smilšu kāpām, kas pārvietojas, vai izskalojumu konusos, kur smilts nosēžas ūdens dēļ. Vai šis fakts varētu zinātniekiem palīdzēt, pagaidām nav nekādas atbildes. Pētnieki vienīgi plāta rokas.
Tev patiks šie raksti
