Par dažādiem mitoloģiskiem monstriem spokos tiek rakstīts diezgan bieži, taču atradu arī dažus īpaši bīstamus eksemplārus kuri spokos vēl nav bijuši pieminēti. Ceru, ka jums patiks!
5 mitoloģiski nešķīsteņi, kurus labāk ir nesatikt!30
1243
3
HIDEBEHIND
Hidebehind ir radījums no Amerikāņu folkloras, kas medī cilvēkus, kuri klejo pa mežu. Mūsdienās ar hidebehind biedē mazus bērnus, taču Amerikas kolonizācijas laikā no tā ne pa jokam baidījās arī pieaugušie. Hidebehind bieži tika vainots mežcirtēju pazušanā, kad tie neatgriezās uz nometni. Kā var nojaust no monstra vārda (Hide behind angļu valodā - paslēpties aiz kautkā), viņiem piemīt ļoti labas spējas noslēpties. Tas kustāk ātrāk nekā cilvēka acs un ja kāds to pamana un mēģina tieši uz to paskatīties, tas veikli noslēpjas aiz kāda koka, vai pat aiz paša cilvēka. Tiem ir spēja sarauties tik tieviem, ka tie var paslēpties aiz jebkura koka un negaidīti uzbrukt. Savus upurus, kas pārsvarā ir mežstrādnieki, tie aizvelk uz savu midzeni, kur viņu notiesā.
Parasti Hidebehind seko savam upurim, līdz tas nojauš, ka tiek novērots. Tas uz acumirkli pārādās tā, ka to var redzēt tikai ar acs kaktiņu, un tūlīt pazūd aiz koka. Protams, ka cilvēkam sākās paranoja un tas panikā sāk bēgt, taču izbēgt ir gandrīz neiespējami. Hidebehind vajās savu upuri, kamēr tam no bailēm apstāsies sirds.
DRAUGR
Draugrs Skandināvu un Islandiešu mitoloģijā ir mirušais, kas pēc nāves kapā atdzīvojās. Tā kā līdzās Vikingiem tika apglabāti arī dažādi dārgumi, skopākie no viņiem atdzīvojās, lai tos sargātu arī pēc nāves. Bez tam Draugrs var arī pamest savu kapu un nodarīt postu dzīvajiem, kas viņa kapam ir pietuvojušies pārāk tuvu, un atriebties tiem, kas tam kaitējuši dzīves laikā. Tiem piemīt pārcilvēcisks spēks, un tie var pēc vēlēšanās palielināt savu izmēru un svaru. Viduslaiku Islandiešu sāgā Eyrbyggja saga, aprakstīts Torolfs, kurš pēc nāves atdzīvojās kā draugrs un plosījās un terorizēja apkārtējos cilvēkus, kamēr viņu pārapbedīja kalnos. Sāgā teikts, ka Torolfs kapā bija saglabājies tīri svaigs, taču bijis vērša lielumā un izskatījies samērā nejauks. Turklāt viņa ķermenis bijis tik smags, ka to varēja pacelt tikai ar sviras palīdzību.
Draugrs var nogalināt cilvēkus dažādos veidos – nospiest viņus, esot savā palielinātajā formā, apēdot viņus, dzerot viņu asinis vai arī netiešā veidā - iedzenot cilvēkus ārprātā. Arī dzīvnieki, kas ēd Draugra kapa tuvumā paliek traki un bieži aiziet bojā. Tika uzskatīts, ka par draugru kļūs mantkārīgi un ļauni cilvēki, taču arī, ja cilvēks nomirstot neatradās guļus, bet sēdus vai kā savādāk, tā tika uzskatīta par zīmi, ka mirušais var atgriezties. Cilvēki nebija īpaši sajūsmā par šādu atgriešanos, tāpēc tika veikti dažādi preventīvi pasākumi, lai to novērstu. Tradicionāli uz mirušā krūtīm tika uzliktas atvērtas šķēres, tam tika sasieti kopā kāju īkšķi un pēdās saspraustas adatas, lai draugrs nevarētu pārvietoties.
JORŌGUMO
Stāsti par Jorogumo ir sastopami grāmatās no Edo perioda (1603-1868). Pēc Japāņu leģendas, zirneklis, kas sasniedz 400 gadu vecumu, parvēršas par monstru Jorogumo. Japāņu kandži rakstībā Jorōgumo tiek rakstīts kā 女郎蜘蛛, un burtiski tas tulkojās kā zirnekļmauka (Tieši tā!). Jorogumo spēj pārvērsties par skaistu sievieti un par saviem upuriem noskata vīriešus, un ielūdz tos pie sevis uz mājām. Tur viņa sāk spēlēt bivu (Japāņu stīgu instruments), lai novērstu viesa uzmanību, un tikmēr nemanot ar zirnekļtīkliem satin viņu kokonā, lai vēlāk viņu apēstu.
KELPIE
Kelpī ir ūdenszirgi skotu mitoloģijā, tie ir monstri ar pārdabiskām spējām (līdzīgi kā skandināvu Bäckahäst), kas dzīvo ūdeņos un pārtiek no cilvēkiem. Ar leģendām par Kelpī ir saistīts gandrīz katrs lielāks ezers vai upe Skotijā. Kelpī cilvēkiem parasti parādās kā noklīdis ponijs, bet to var atpazīt pēc kāju nagiem, kas ir apgriezti otrādāk, un pēc tā, ka tam no krēpēm nepārtraukti pil ūdens. Kelpī āda ir gluda kā ronim, bet kad tam pieskaras, var sajust ledainu aukstumu.
Kelpī ir arī spēja pārvērsties par cilvēku. Tas parasti pieņem sievietes veidolu. Kad Kelpī pārvēršas par sievieti, tā ir neglīta, netīra, matos tai ir aļģes, un tai ir zirga kāju pēdas. Kelpī pievilina cilvēkus, it īpaši bērnus, mēģinot tos iedrošināt uzsēsties uz mugaras. Kad kāds uzkāpj Kelpī mugurā, tā āda kļūst lipīga un cilvēks pie tās pielīp, un Kelpī metās ūdenī, noraujot savu upuri sev līdzi dzelmē. Kad cilvēks ir noslīcis, tas tiek apēsts, izņemot sirdi un aknas, kas paliek peldot virs ūdens. Samērā nejauks zirģelis.
SOUCOUYANT
Soukoujanta ir vampīrveidīgs briesmeklis Domikas, Trinidadas un Gvadelupas salu mitoloģijā, un citās Karību salās ir pazīstams kā Ole-Higue vai Loogaroo. Soukoujanta pa dienu dzīvo kā veca, vientuļa sieviete, bet naktī nomet ādu un ugunsbumbas veidolā dodas meklēt upurus.
Sokujanta pa atslēgas caurumu vai citu spraugu iekļūst upura mājā, un viņai nebūt neinteresē apzagt māju. Viņa ir ieradusies, lai sūktu asinis no cilvēku rokām vai kājām kamēr tie guļ, atstājot uz ķermeņa tumšus zilumus. Soukoujanta arī praktizē vūdū un melno maģiju.
Paldies, ka izlasīji. Ja patika, nospied plusiņu.
Tev patiks šie raksti
