Apraksta atdzejojums ir samērā kontekstuāls, taču diezgan tuvs tekstam – izmantojot Annas Gragertas šī gada 11. Janvāra interneta ierakstu. Zemāk hiperīgā saite.
Bērni un dzīvnieki – Elicia Edijanto gleznas2
198
2
Vai atceries brīdi, kad, būdams vēl sīcis, pirmo reizi ieraudzīji dzīvnieku? Vai spēj atsaukt atmiņā to sajūtu, ko pēkšņi izjuti – saikni starp Tevi un to pilnīgi jauno un absolūti fascinējošo radību? Tieši šādu emocionālo saikni savos ūdenskrāsu gleznojumos cenšas atrādīt māksliniece Elicia Edijanto. [un nē, nelatviskošu un netulkošu!]
“Starp bērniem un dzīvnieku valsti ir iedzimta saistība,” māksliniece reiz sacījusi.
“Mūsu bērni dzied dziesmas par dzīvniekiem, viņiem ir rotaļlietas-dzīvnieki, viņiem ir grāmatas par dzīvniekiem un viņi sapņo par dzīvniekiem.”
Šādas bērnišķīgas brīvības izjūtas iedvesmas vijumos Elicias darbos galvenais fokuss ir uz sapņaino nevainību, kuru bērni dala ar dabas pasauli. Turklāt tieši ūdenskrāsas ir nozīmīga gleznotājas estētikas izjūtas daļa, kādēļ arī viņa apdomīgi izvēlējās tieši šādu “mediju”.
“Esmu ļoti atkarīga tā, cik ūdenskrāsas ir plūstošas. Patiesībā jau es neko daudz nedaru – tikai saslapinu papīru ar ūdeni, uzklāju kādu daudzumu ūdenskrāsas un tad vienkārši ļauju tai plūst un ieņemt savas formas,” Edijando kundze stāstīja portālam Adventures of Yoo.
“Tieši tāpat kā realitātē – mēs nevaram visu kontrolēt. Dažreiz mums jāļauj lietām iet savu gaitu. Jāļauj tām būt.”
Tev patiks šie raksti
