local-stats-pixel fb-conv-api

kaut kas0

12 1

es mēdzu jautāt sev, vai es esmu viens tāds

es mēdzu slēpties no cilvēkiem, kad skumīgs prāts

es mēdzu dot, pretī neko negaidot

kad atveru acis, dodu sev solījumu

nenodzīvot šo dienu tukšu

apsēžos pie baltas papīra lapas

rakstu , līdz pārklāju to ar tinti tumšu

tas nav nekas neparasts, ja redzi mani vienu

vientulības sajūta, tā vajā mani katru dienu

kā vilku , kas nošķirts, klīst bez sava bara

kā ābols ,izaudzis, karājās viens pie zara

skatos visam garām , katrā saules rietā

mierinu sevi ar domu, visa dzīve priekšā

atnāks atkal pavasaris, vasara tāds brīdis

viss vienos ziedos un smaids manā sejā

12 1 0 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 0

0/2000