Viena diena var izmainīt visu (7)4

Bija pilnīgs klusums. Nevienas mazākās skaņas, tikai mana klusā elpa, kura aizpildīja istabu. Tas mani iepriecināja un padarīja manu dienu gaišāku, pat ka ārā bija apmākušās debesis. Pēkšņi manu prātu iztraucēja stulba čīkstoņa. Man tas nepatika. Es mierīgi ieelpoju gaisu un lēnām izpūtu to. Tas mazliet palīdzēja noturēt mieru manā ķermenī, bet visu sabojāja TĀ ČĪKSTOŅA kura nāca no koridora.
-"Ieelpot, Izelpot"- klusi bubināju pie sevis.
-"Ieelpoooooot. Velns parāvis! Tas kurš taisa tos stulbos trokšņus vienreiz var beigt!"- nobļāvusies pa visu istabu, gāju paskatīties trokšņa īpašnieku. Lēnām gāju ārā no savas istabas, vēl paskatoties apkārt. Nevienu neredzēju. Pat mammu. Turpināju iet uz kāpņu pusi. Lēnām nokapusi lejā devos uz virtuvi, jo sadzirdēju kaut kādu troksni no turienes. Man sametās bail, tāpēc paņēmu vāzi no koridora plaukta un turpinaju iet. Iespējams aiz bailēm pietaisīšu bikses, nekā kaut ko izdarīšu zaglim. Ļoti amizanti, vai ne! Tikusi līdz virtuves durvim sagatavojos mest to stulbo vāzi. Es zinu, tas ir smieklīgi, bet citakā nebija,  tāpēc vajadzēja paļauties uz šo vāzi. Atvērusi durvis grasijos mest vāzi , bet pēkšņi apstājos.
-"WTF! KO TU ŠEIT DARI? "- nobļāvusies pa visu māju skatījos uz Amēliju, kura vēl joprojām grauza ābolu.
-" Čav Emma! "- Amēlija mierīgi atbildēja.
-" Jā! Sveika Amēlij. Tu varbūt vari atbildēt uz manu jautājumu! "-
-" Āāā! Es atnācu ciemos pie tevīm, un man ļoti sagribējās ēst, tāpēc gāju uz virtuvi lai kaut ko sameklētu ēdamu. Un starp citu tava mamma aizgāja uz veikalu!"- es ar šoku vēroju Amēliju, kura mierīgi sēdēja uz galda un šūpināja kājas.
-Okey! Lai tā būtu. Bet iemācies vismaz man paziņot par savu ierašanos, nevis mani pārbiedē līdz nāvei! Es reāli domāju ka tu esi zaglis! "- beigusi skatījos uz Amēlijas smaidīgo ģīmi.
-" Ups! "-
-" Kāds vēl UPS. Es tev parādīšu UPS. "-paķēru no galda ābolu un sviedru to Amēlijai. Protams viņai to noķerot un sākot grauzt. Noliku vāzi uz galda un aizgāju līdz ledusskapim
-" Emma! "-
-" Nu.. "-
-" Tu nopietni gribēji ar to tizlo vāzi sviest "zaglim"!" - Amēlija sāka zviekt pa visu māju. Es tikai nopūtusies paņēmu no ledusskapja pēdējo sieriņu un gāju līdz galdam.
Jā! Amēlij. Labāk nepriecājies. Ja es būtu tev sviedusi, tu vairs šeit neatrastos. "- ļauni pasmaidiju uz Amēlijas pusi viņai uz reiz apklustot.

Es ar Amēliju noskatījāmies divas filmas - " klejotāju" un "Mierinājums". Man tās ir vienas no mīļākajām filmām, pat Amēlijai patika tās, jo būsim godīgi Amēlija ir šausmu filmu cienītāja, tāpēc tas ir liels brīnums, ka viņai patika šis filmas.
Tagad pulkstenis ir bez piecpadsmit seši. Es pildu mājasdarbus, kā nekā rītā ir skola. Man radās ar Amēliju problēmas. Viņa negribēja iet projām un žēlojās man, ka viņai nav ko darīt, bet es neklausījos viņas čīkstēšanā. Es paņēmu un izgrūdu viņu no mājas. Amēlija nebija apmierināta, bet par laimi aizvilkās projām.

-"Finally! Eseja pabeigta. Tagad vēl matemātika jāizpilda."- priecīgi nomurminājusi piecēlos no krēsla, jo man pēkšņi sagribējās ēst. Tikusi virtuvē sāku rakņāties pa skapjiem.
-"Emma! Ko tu tur meklē? Drīz būs vakariņas gatavs, tāpēc lien laukā no skapja. "- mamma griežot dārzeņus noteica un vēl pie tam man pa pirkstiem uzšāva ar dvieli.
-" Au! Mamm.....  Man gribas ēst! Ļaun man sameklēt kaut ko garšīgu". -  iespiedzos mammai tikai jocīgi skatoties uz manīm. Paņēmu no skapja dziļākās vietas NUTELLAS burku un centos nokāpt no krēsla.
-"Emma! Liec nost to burku. Man tā ir maz naudas. Es jaunu vairs nevarēšu nopirkt! "- ar skaļu nopūtu mamma pateica.  Man uzreiz prieks pazuda. Vienmēr viens un tas pats" naudas nav "," parādi jāmaksā". Man tas ir līdz kaklam! Dusmīga paņēmu baltmaizes riku un mazliet uzsmērēju garšīgo kārumu. Gāju uz savu istabu lai pabeiktu mājasdarbus. Man vairs nebija noskaņojuma tāpēc apgūlos gultā un blenzu griestos.



P. S
Starp citu "klejotāja" un "mierinājums" ir labas filmas😁