local-stats-pixel fb-conv-api

Viena diena var izmainīt visu (6)2

12 0

Huh!! MAN IR UZRADUSIES ĶIBELE😦, ES NEVARU IEIET SAVĀ PROFILĀ😕😕, VIENMĒR UZRĀDA KA IR NEPAREIZA PAROLE!! Ok! ES NOMAINIJU JAUNU BET TĀ ARĪ NEDARBOJAS🤔😨😨 VARBŪT KĀDS VAR PALĪDZĒT!! 😇😁





Emmas.sk.p

Pēc pavadītas stundas dušā es jutos kā no jauna piedzimusi. Ietinusies dvielī gāju uvilkt drēbes. Paņēmu baltu t-kreklu un pelēkas sporta bikses, un protams uzvilku ērtu apakšveļu. Kad jau biju apgērbusies centos izžāvēt matus. Es jau piecpadsmit minūtes slauciju matus. Man jau apnika ar saviem matiem krāmēties, tāpēc dvieli samudžināju pikucī un ielidināju veļas kastē.-"Yes! Tieš trāpijums Emmas labā"- Notaurējusi pa visu māju sāku lakstīt pa istabu.
-"Emma! Ko tu tur dari?"- Mammas bals atskanēja no lejasstāva. Es ātri ielecu savā gultā un atbildēju mammai.
-"Neko!"-
-"Nāc ēst vakariņas!"- Es momentā uzmaucu savas pūkainās čības ar zaķīšu austiņām un skrēju lejā! Aizelsusies iegāju virtuvē. Mamma cepa kotletes. Tās tik dievīgi smaržoja, ka man siekalas saskrēja mutē. Piegāju pie skapja izvilku sev un mammai šķīvjus un dakšas.

Vakariņas pagāja lieliski. Es ar mammu apspriedām dienas notikumus, un kārtīgi paēdām. Protams es visvairāk apēdu. Lai un paliek. Esmu rīma, tikai šoreiz. Pie sevis nodomāju.
Pulkstenis bija tikai deviņi, bet man no garšīgajām kotletēm uznāca miegs. Nožāvājusies paņēmu savu telefonu. Ieslēdzu kaut kādu poniju spēli. Okey, okey! Visi tak var spēlēt spēles, pat poniju. Spēlējot spēli pēkšņi mans telefons sāka zvanīt. Es aiz bailēm to nosviedu zemē. Pacēlusi paskatijos kas zvana. Tā bija Amēlija. Protams kad viņa! Nospiedu atbildēt.
-"Jā, Amēlij!"-
-"Uhhh, Em-mu-cīt! Sen nē-sm-u tevi dzi-irrr-dē-jusiii"-Amēlija šļupstot atbildēja. Es nopūtos un izboliju acis. Sapratu ka Amēlija ir galīgā pālī.
-"Amēlij! Tu esi dzērusi?-
-Ūūū, nu maz-lietiņ, zini tikai nedaudz"-
-Jā! Es to labi saprotu."- dusmīgi atbildēju.
-Nu LABI,jau LABI! Nedaudz vairāk. Ok man ir jāiet pie Sofijas un Zaka."- Amēlija ātri beidza runāt. Es kā stulbene paliku ar muti vaļā. Ok lai jau tā būtu! Es nevaru saprast kā mēs varam būt labākās draudzenes. Laikam tas paliks neatrisināts noslēpums. Iekritu gultā un ar rokām apkēru savu spilvenu. Mani tikai interesēja miegs.

Sestdienas rīts pienāca momentā. Es labprāt pagulētu vēl, bet manu saldo miegu iztraucēja dedzinošā saule kura spīdēja tieši man acīs, pat biezie aizkari neapturēja to, tāpēc man neatlika nekas kā līst tik laukā no gultas. Miegaina nostājos uz kājām vēl pakasot vēderu. Paņēmu no plauktiņa telefonu atblokēju to un ieraudziju ka jau ir bez desmit divpadsmit. -"KO! WTF"-nobļāvusies aizšļūcu uz vannasiztabu. Es nesaprotu. Tik ilgi gulēju, bet miegs vēl joprojām velk mani pie sevīm. Lai aizdzītu nelūgto viesi projām ātri nomazgāju seju aukstā ūdenī. Tā uzreiz jūtoties labāk. Beigusi krāmēties pa vannasiztabu, gāju līdz skapim, lai kaut ko uzvilktu. Mani tur nekas dižš nesagaidija, tikai tās pašas vecās drēbes, kuras man bija piegriezušās. "Labi Emma. Tikai nomierinies! Atradīsi normālu darbu tiksi pie jaunām drēbēm. Es ceru!" pie sevis nomurminājusi paņēmu t-kreklu, apakšveļu un melnus šortus. Beidzot apğērbusies gāju lejā uz virtuvi. Mamma stāvēja pie plīts un kautko gatavoja.
.-"Labrīt mam!"- pasveicināju mammu un gāju līdz ledusskapim. Mamma uz manīm jocīgi paskatijās bet atbildēja.
-"Labrīt meitiņ!"- mamma ķiķinot atbildēja. Es tikai izboliju acis. Nu labi. Vispār tagad jau ir diena ne rīts. Paņēmu no ledusskapja desu un marinētus gurkīšus. No blakusskapja izvilku maizi un gāju līdz galdam. Nopūtusies sāku gatavot sev desmaizi. Jūs iespējams domājat ka esmu dīvaina, kad nesmērēju sviestu uz maizes. Vienkārši man negaršo sviests, bet mamma gan to ēd daudz. Citreiz man slikti sametās kad viņa uzzieš lielu kārtu uz maizes. Beigusi domāt par sviestu paķēru savu maizīti un gāju uz savu istabu, vēl ejot garām mammai uzspiežot uz viņas vaiga ātru buču. Tikusi beidzot savā istabā skaļi nožāvājos. Mana gardā maizīte bija apēsta, tagad man vajag izdomāt ko tālāk darīt. Viens ir skaidrs Amēlijai nav jēga zvanīt. Viņa gan jau ir īgna un lamā visu pasauli par to ka vakar piedzērās. Izkrakšinājusi rokas un kaklu apsēdos pie sava galda nezinot ko darīt.
-"Muļķe! Tu tak vari klausīties mūziku."- pateikusi sev paņēmu telefonu. Ieslēdzu mūzikas sarakstu. Tas bija ļoti garš, bet izvēlējos par labu Sofijas de la torres dziesmai Recognize Me. Manu prātu ieskāva dziesmas vārdi un lika nedomāt par apkārtējo vidi.

12 0 2 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 2

0/2000

Varbūt uzraksti administrācijai pa citu profilu emotion 

1 0 atbildēt

Tu jau vispār varētu uztaisīt jaunu profilu, tad pa jauno rakstīt pārējās daļas. Tu protams vari sazināties ar kaut ko lai problēmu atrisina. emotion

Es gaidu turpinājumu. emotion

0 0 atbildēt