Rudenīgs vakars
Kad laukā plosās negaiss, viss rudenīgi drūms,
Es vēroju pa logu, kā vējā šupojas ik krūms.
Tad veros debesīs, kur žigli aizpeld mākoņgrēdas
Un mana loga rūtī iemet nemīlīga lietus pēdas.
Rudenīgs vakars
Kad laukā plosās negaiss, viss rudenīgi drūms,
Es vēroju pa logu, kā vējā šupojas ik krūms.
Tad veros debesīs, kur žigli aizpeld mākoņgrēdas
Un mana loga rūtī iemet nemīlīga lietus pēdas.
Man istabā ir silti - sprakšķ krāsnī sadegdama malka,
Un roka sniedzas jau pēc karsta zāļu tējas malka,
Kas smaržo pēc ziediem, vasaras un saules dienas,
Kad dzidra debess un mākoņgrēdas nav nevienas.
Drīz tumsa dzēš, kas redzams bij aiz mana loga.
Nu brīdis klāt, kad sirmo stundu gribas svinēt
Un pasēdēt pavisam mierīgi, izvērtēt šo dienu
Atrast iemeslu, kamdēļ šim laikam līdzi skrienu.
Tad skrienu atkal es ar skubu un citā logā lūkojos
- Tas pretrunīgais spoku logs, jau daudzus gadus,
Kur satapt var gan labus cilvēkus, pat radus.
****
Kad vairums rakstu caurskatīti un acis veras ciet,
Tad zini, ka nu tev ir laiks jau atkal gulēt iet.
Šad tad vēl ielūkojos, kur bērniem aizliegts būt,
Tur arī vientulis drīkst erotisku prieku gūt.
Ekskluzīvi, neredzami spokos pabūt spēju,
Šodien laimes mirklī balvu iegūt nevarēju.
Nāks jauna diena ar jaunu rakstu plūsmu,
Lai mani pārsteigtu ar jaunu bilžu gūzmu.
Izskaņai pikants pastāstiņš
Nupat mūsu zemītei pāri gāja aukas
Neskartas palika visas mūsu materiālās vērtības.
Kad vētrā kokiem lapas birst,
Gribas visiem kopā iet un direktoram pajautāt
- Vai tīrīsim no sakritušām lapām mežu,
Vai acis metīsim uz mūsu kaimiņienes perfekti
uzraktām dobēm ar vienkāršu vecā tēva šķipeli,
jo vectēvs ir vecs un nevar vairs ar savu pieticīgo
veselību un nespēku mežā nomedīt vairs lūsi,
viņš var tikai vecmātei paraudzīt kūsājošo zupu
un dārzā pameklēt vēl zupai kādu baltu pupu.
Un pupu zupa izvārījās diezgan laba, tauka,
to labprāt ēda arī kāda iemaldījusies mazā
kaimiņmājas meitene.
Bet jaunais saimnieks vēl nav aris savu lauku,
jo visu dienu bija draiskojies ar jauno maigo
radījumu.
... un eglesdēls čiekurs ar ozolmeitu zīli satiekas,
tie rudenīgā vējā mazliet maigojas.
... un egles dēls ar lapām zīli sedz,
lai viņu pliku citi nesaredz.
Un atkal jūtu spokus steidzam
- tik retais rakstu izlasa līdz beigām...
Būs arī kāds, kas nelasījis savu īkšķi liks,
Un tā ar šādu pliku komentāru
pats pie 10 krutumpunktiem tiks.....
Tas šorīt pirmais bija SAMSS,
kas īkšķi cēla klusēdams....
Es ļoti vēlos kādu sagaidīt,
kurš pirmais būtu spējis visu rakstu izlasīt.
Tam kādu balvu dotu un pateicību nežēlotu!
Pakatiijos peedeejo bildi un saaku reekt, jo piekjeeru sevi pie domas: kas ta, rudens, vai, ka lapas jaadedzina?