Vecums
Ir tā - kaut kā pavisam vienkārši, vecums ir pieredze, kas ir uzkrāta gadu, mēnešu, nedēļu, dienu laikā, un kura mani kaut kādā veidā iespaido, vai liek darīt lietas tā vai savādāk. Vecumā vairāk sāp. Vecumā vairāk satrauc. Bet tajā pašā laikā ir lielāks mīkstais uz apkārt notiekošo. Tiešām vairāk sāp, tīri fiziski. Visas sakrātās traumas un jaunības maksimālisms, vai minimālisms. Ja man kāds pajautā, vai es vakarā gribu izbraukt ar riteņiem, aiziet uz klubu dejot un dzert, vai pavadīt laiku mājās, klusumā, skatoties idiotismu pa tv. Es, pat neapdomājos, un izvēlos trešo variantu. Diezgan garlaicīgi vai ne?
Pieredze
Pieredze ir ļoti saistīta ar vecumu un laiku. Mēdz gadīties, ka pieredze palīdz pat lietās, kuras neatceramies. Piemēram, to, ka uguns ir karsts un ūdens ir slapjš. Ka vajag ēst. Un no visa primitīvā pieredze var arī būt ļoti centrēta uz konkrētu lietu, hobiju, darbu. Jo vairāk es rēķinu, jo vairāk es māku rēķināt...un tad es piedzīvoju kalkulatoru, kas drastistiski maina manu pieeju rēķināšanai. Un tas ir tikai sākums, jo, ja rēķināšana mani tiešām iedvesmo, tad es meklēšu vēl vairāk iespēju un veidu, kā ķļūt par doktoru rēķināšanā. Tad ir tādas pieredzes, kuras ir drausmīgas, un tās mēs vienmēr atceramies. Kapēc? Nāves, neveiksmes, drausmīgas kļūdas, kari, strīdi, briesmas. Jo? Tas ir, lai samazinātu risku tādai pieredzei atkārtoties, Kas arī liek man dažreiz nedarīt lietas, kuras pāris pieredzes atpakaļ, es ietu un darītu ar smaidu sejā. Tātad pieredze mūs veido tādus, kādi mēs esam
Laiks
Nezinu kā jums, bet laika nav. Protams, citreiz es gaidu, un man ir jāgaida dikti ilgi, un liekas, ka laiks velkas, bet īstenībā viņš ir tieši tik pat ātrs/lēns kā visu laiku. Pagātne ir kaut kas, kas vairāk nav, bet nākotne ir mūsu pašu radītās ilūzijas un pareģojumi. Tātad - tieši tagadne ir svarīga - tagadne ir viens mirklis, un tad tā vairs nav. Tātad laika kā tāda nav. Es kavēju darbu, man nav laika. Atvainojos, bet jums būs jāuzgaida, jo esmu ļoti aizņemts un man nav laika jums. Žēl, ka nepavadīju vairāk laiku ar saviem bērniem. Biju Spānijā - ai, cik tur ātri laiks pagāja. Laiks lido vēja spārniem. Vot, laiku es nesaprotu.
Secinājums - Nav ko iespringt
Un 2. daļas beigās mans maksimālisms
