local-stats-pixel fb-conv-api

Svešs mantojums | 1643

*Dominika skatapunkts*

Neveltīdams apkārtējiem ne skatienu, es soļoju cauri pārpildītajām vakara ieliņām, prātā joprojām uzkavēdamies nesenā pagātnē. Sarunas ar vecākiem nav mana stiprā puse, bet, ja gadījumā ar tēvu es varēju vienkārši attēlot ledus kluci, kuram viņš bija vienaldzīgs (jo tieši tā arī ir), tad ar māti šī metode nestrādā. Es nevaru melot, viņa ir skaista un gudra sieviete, es pat jūtos vīlies, ka viņa sapinās ar tādu, kā mans tēvs. Lai arī zinu, ka viņā nav Teitu asiņu, viņa pārsteidzoši labi jūt apkārtējo emocijas. Viņa zināja, kad mainīt tēmu, kad runāt mierīgāk un kad – stingrāk. Būtībā viss, ko viņa gribēja, bija parasta iepazīšanās. Es stāstīju par savu dzīvi, uzkavēdamies pie sava tēva mazliet ilgāk, jo nojautu, ka sieviete gribētu zināt par viņu vairāk. Viņa stāstīja par sevi, par mūsu havajiešu saknēm. Ja es pats visu dzīvi biju vien miglaini nojautis, ka manā dzimtas kokā bija šī klana saknes, tad viņa ar to neslēpti lepojās, tāpat kā viņas senči. Par to runā kaut vai viņas vārds – Alameja, kas ir tipisks havajiešu vārds.

Negribīgi, bet man jāatzīst, ka visu savu saprātīgo dzīvi, es biju gribējis viņu ieraudzīt, parunāt, saprast, cik daudz esmu mantojis no viņas, taču, jo vecāks augu, jo tālāk es šīs domas nogrūdu. Esmu viens no spēcīgākajiem magiem pasaulē. Ģimene vairs nav mana prioritāte. Nu jau ir pienācis veidot pašam savam ģimeni. Ar Taliju.

Es viegli nosmīnu. Mazajai veicas, ka viņa nespēj redzēt pati savu auru un neredz to, ko redzu es.

Tikko es par to iedomājos, acīm paveras mūsu māja, kādreizējā Gabriela māja. Ironiski, ka es nogalināju viņu, bet viņš mani burtiski noveda līdz Talijai.

Es biju cerējis ieraudzīt viņu virtuvē, kur viņa allaž mani gaida, bet laikam jau biju meiteni pārāk nogurdinājis, jo tur es viņu nesastopu. Pēc jau iestrādāta paraduma es dodos sev uzvārīt tēju, cenzdamies būt kluss, lai nepamodinātu pārgurušo guļavu.

Te mani sagaida pārsteigums. Aiz tējkannas roktura ir aizlikta salocīta papīra loksne. Es nesaprotoši saraucu pieri. Kāds man atsūtīja vēstuli? Magi parasti lieto uguns sūtījumus. Kurš piepūlējās, lai uzrakstītu papīra vēstuli?

Pirmais, ko es ievēroju, ir lapeles nekārtīgās malas, tā, bez šaubām, bija steigā izrauta no kādas burtnīcas un autors nepapūlējās maliņu nogriezt.

Juzdamies teju ieintriģēts, es atveru loksni un tajā pašā sekundē atpazīstu rokrakstu. Talija. Sirdī acumirklī iemājo nemiers. Ko viņa atkal sastrādāja?

Vēstule ir rakstīta latviešu valodā, kas mani vēl vairāk satrauc. Pēdējā laikā viņa patstāvīgi runā portugāļu valodā, arī īsās zīmītes viņa sūtīja šajā valodā. Ja viņa pārslēdzās uz dzimto ladu, tad ir noticis kaut kas pietiekami satraucošs, lai “iestatījumus” gāztu.

Acis sāk skriet pa rindām.

“Sveiki, Dom.

Kamēr tevis nebija, es paspēju apdomāt visu mūsu kopdzīvi un nonācu pie secinājuma, ka tajā ir vairāk strīdu, domstarpību, nekā laimīgo brīžu. Varbūt ir labāk, ka aiziešu tagad, kamēr nav par vēlu, mēs neesam precējušies un mūs nekas nesaista. Esmu nogurusi no patstāvīgiem meliem un sajūtas, ka neko nekontrolēju, ka tu izlem visu manā vietā. Es zinu par tavu norunu ar Džonatanu, zinu, ko gribēji darīt ar mūsu meitu. Tas nenotiks, pat neceri. Tu pats lieliski zini, ka neciešu, kad mani kontrolē, bet tieši to tu dari. Tu rīkojies kā mags, bet es joprojām esmu cilvēks, kuram pašas bērna atdošana ir nepieņemama.

Tieši tāpēc es eju prom, pametu šo klanu.

Dzīvo laimīgs,

Talija.”

Pārsteidzīgā muļķe!

Sulīgi nolamājies, es nometu papīru malā. Kāpēc viņa ir tik impulsīva, kāpēc nepalika un neparunāja ar mani par to?

Dusmas un raizes pāršļāc visu ķermeni.

Talija, velns lai viņu parauj, aizgāja, pat neiedomājoties uzzināt manu versiju par notikušo. Varu derēt, ka Logans viņai paspēja pastāstīt pirms manis! Sprandu pārlauzīšu! Tas idiots neko nezina, viņš nedrīkstēja stāstīt pirms manis!

Niknumam apņemot, es spēcīgi iesitu ar dūri pa galdu, maģijai pievienojoties fiziskam spēkam un acumirklī salaužot mēbeli.

Es izmetos ārā no mājas.

Par vēlu bēgt, mazā, tagad mēs esam saistīti uz mūžu.

83 0 3 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 3

0/2000

 emotion 

0 0 atbildēt
Yes!
0 0 atbildēt
Stāst man ļoti patīk jau no paša sākuma. Tik tev jāraksta biežāk... +no manis
0 0 atbildēt