Par tiem patiesajiem.
Par tiem patiesajiem.
Reiz kāds jauns cilvēks grasījās precēties. Visu nedēļu viņš skraidīja, gatavodamies kāzām, laika bija maz, lai visu pienācīgi sagatavotu. Tāpēc kādā vakarā viņs vērsās pie sava tēva: “Tēti, man tev ir milzīgs lūgums. Es viens visu nepaspēju izdarīt. Lūdzu, te būs manu draugu saraksts. Apzvani viņus un uzaicini uz manām kāzām.” “Labi, dēliņ, izdarīšu!” — atbildēja tēvs.
Kāzu dienā dēls sarūgtināts teica tēvam: “Tēt, es taču tev lūdzu piezvanīt visiem maniem draugiem!” — Es tā arī izdarīju. — Bet manā sarakstā ir 50 cilvēku, taču kāzās – tikai 15 no tiem. — Dēliņ, es apzvanīju visus… visus 50 cilvēkus.
Katram no viņiem es teicu, ka zvanu pēc tava lūguma. Teicu, ka tev šobrīd ir lielas problēmas un ļoti vajadzīga draugu palīdzība. Es palūdzu visiem atnākt šajā laikā un šajā vietā. Tāpēc, nepārdzīvo, dēls. Visi tavi draugi tagad ir šeit!”
Ziemā uz ceļa guļ nosalis zvirbulis , zemnieks ved govi un govs uzliek zvirbulim pļeku,zvirbulis sasilst,no pļekas palasa graudiņus priecīgs izbāž galvu un sāk čiepstēt,to izdzird kaķis,izvelk zvirbuli no pļekas un pēd.3.morāles:ne katrs ir tavs ienaidnieks,kurš Tev taisa uz galvas,ne katrs Tev ir draugs,kurš Tevi izvelk no sūdiem,un pēdējā,ja esi sūdos līdz kaklam,tad nečiepsti.Tā lūk arī šeit,čalim dija 15. īsti draugi.