Nu ko paldies jums par daudzajiem plusiem, man tas daudz nozīmē, lūgums jums vairs nečatot manā stāstā. Ieplusojat, un komentējat. Ceru, ja jums patiks, lai jums vriksmīga diena !!!
Es ejot uz pieturu daudzas reizes pārdomāju -iet vai neiet. Varbūt viņš mani piemānīja, vai kā, bet es nolēmu braukt satikties ar viņu. Autobusu es nokavēju, lietus sākās, un man vēl mašīna uzšļakstīja ūdeni no peļkes, varbūt tā bija Dieva zīme, ka man neiet, bet nē es turpināju iet uz autobusa pieturu. Mani mati bija slapji, drēbes arī, un man bija auksti, pēc 5. minūtēm atnāca beidzot aotobuss ar kuru es devos pie Rodžera, cik es atceros skolas laikos viņš bija jauks puisis, es ar viņu gribēju izveidot attiecības, bet mūsu starpā iejaucās viena cita meitene. Nu es jau biju klāt ārā mazlietiņ sāka spīdēt Saule. Ceļš līdz kafejnīcai bija ļoti tāls tāpēc nolēmu paātrināt soli, lai ātrāk tur nokļūtu. Es gāju gar milzīgo klāstu veikaliem, gar frizētavām, gar kanceleju preču veikaliem, un aiz tā visa pašā ielas stūrītī bija kafejnīca ''Bezdelīga''. Es iegāju iekšā, un tur bija tik silts, es novilku savu slapjo jaku, un devos meklēt Rodžeru, tad es viņu redzēju pie skaista galda, un uz galda stāvēja sarkanu gereru pušķis.
-Sveika, Elēna ! Sen neesam tikušies ! Kā iet ? Ko labu dari ? -Es pat nedzirdēju ko viņš saka, jo es biju iegrimusi viņa skaistumā.
-Mhm.... ā, ko ... ? Jā, sveiks. jā, neesam tikušies. Man iet labi, neko nedaru, tev sveicieni no mana neandertāliešu brāļa, bet tik un tā paldies, ka man uzzvanīji. Paldies, ka mani atcerējies.
-Kur tālāk dodamies ? Man ir daudz plānu ! Varētu aiziet uz kīno, bet tomēr nē ! Tas liekas pārāk garlaicīgi, mēs varam aiziet uz picēriju, pasūtīt, ko garšīgu.
-Protams, skrienam ! -Man atkal bija jāvelk sava slapjā jaka, bet Rodžers bija džentelmens un iedeva man savu adīto jaku, paldies viņa, ja nē es būtu nosalusi. Mēs lēnām gājām uz picēriju pa ceļam daudz pļāpājām, mēs atkal sākām runāt, kā vecie, labie draugi, līdz es redzēju, kā man iezvanās telefons, tas bija man brālis, kurš ir ļoti izsalcis. Es noliku klausuli, un turpināju ar Rodžeru smieties, un runāt.
-Nu ko esam klāt ! -Viņš ar savu rupjo balsi noteica. Es gandrīz izkusu ! Ko pasūtīsi, Elēn ?!
-Ammm... es siera picu, un mohito. -Viņš nolēma pasūtīt to pašu, es paskatījos cik ir pulkstenis, un redzēju, ka man brālis atsūtīja ziņu, ka vecāki ir mājās. Vai atkal mana tikšanās ir izjaukta ? Vai tiešām tieši tagad ?
