Esmu pieradusi, ka cilvēki mani ignorē. Ka cilvēki mani neredz. Bet lai cik pazīstama liktos tā sajūta, tāpat ikreiz sāp… Sāp, kad saproti, ka cilvēkiem tu esi tukša vieta un ir pilnīgi vienalga, vai esi starp viņiem vai nē.
Lai par cik stipru cilvēku tu neizliktos, tu agrāk vai vēlāk salūzīsi. Un kad tas notiks, cilvēki redzēs, cik patiesībā salauzts tu esi. Bet es tev varu garantēt – viņi neticēs. Viņi neticēs, ka tas smaidīgais un dzīvespriecīgais cilvēks var būt tik salauzts. Viņi atteiksies tam ticēt, jo vienmēr tak viss ir bijis labi. Kas tagad ir mainījies? Kā pa vienu dienu cilvēks tā var mainīties?
Viņi negrib atzīt, ka nav ievērojuši, ka viss nav kārtībā. Beigās tu pats tik jutīsies slikti, ka esi bijis tik vājš. Ka esi ļāvies jūtām…
