local-stats-pixel fb-conv-api

Salauztā *173

212 0

Sajutu aukstu vēju uz skausta un nodrebinājos. Deivids mani iznesa ārā, un es tikai vēl ciešāk piespiedos viņam klāt.


-Kurp mēs ejam? - Kliedzu cauri vējam.
-Tu gan esi varen nepacietīgs sievišķis! - Deivids iesaucās un noskūpstīja mani uz vaiga. Vēderā satraukti dejoja tauriņi, radot laimes hormonu.
-Un ziņkārīga arī. - Piemetināju.

Pēc kāda laiciņa mēs nonācām galā, bet es jau zināju, kur bijām, lai gan acis bija aizsietas. Es sajutu okeāna smaržu, pirms vēl manas kājas bija nolaistas uz zemes.
Taču es nekad nebūtu gaidījusi tādu skatu, kas pavērās manām acīm .Satraukumā aizrāvās elpa un apreiba galva.


Bija saulriets. Smiltīs noklāts pleds, uz kura novietotas uzkodas un vīns. Deivids man ap pleciem apsedza vēl vienu pledu, un mēs devāmies apsēsties.


-Cik skaisti. Un vīns.. es simts gadus neesmu tādu dzērusi! - Sajūsmā iesaucos, paņemdama rokās pudeli.
-Melānij, tu taču nedrīksti! - Deivids strikti iesaucās.
-Kāpēc tad ne? Man taču viss kārtībā ar veselību. - Ierunājos.
-Tu taču esi stāvoklī. Aizmirsi jau? - Viņš cieši vēroja mani. Stulbene.
-Ak, jā, bet man ļoti kārojas. - Centos to visu pārvērst jokā, bet iekšēji šķita, ka viss pārplīsīs no uztraukuma.


-Tu nedzersi. Ne gramu! Saprati? - Deivids lēnām pārvērtās par to ļauno, nejauko mostru, kāds bija pirms tam.
-Labi. - Atbildēju, jo nevēlējos izjautk šo skaisto mirikli.
-Man ir ūdens līdzi. - Viņš noburkšķēja un izvilka no kabatas mazu pudeli.


Pēc pāris minūtēm visas šaubas bija izgaisušas un mēs turpinājām baudīt skaisto vakaru. Deivids mani maigi skūpstīja un atkal mēs abi vēlējāmies kaut ko vairāk. Kad gandrīz tas jau notika, viņš tomēr ierunājās un izjauca visu burvību.


-Kā ir atkal būt stāvoklī? - Viņš pajautāja.
-Nu, sajūtas ir daudz labākas, jo man blakus esi tu. - Teicu, saņemdama maigi Deiva roku savējā.
-Man gan ir dīvainas. Kopš Annas.. - Deivids iesāka, - Piedod. Aizmirsti.
-Saki droši. - Iedrošināju.
-Kopš Annas nāves, es nespēju iemīlēt nevienu citu, bet tad uzradies tu. Es nemīlu arī savu tagadējo.. - Deivids skumji iesāka.


Tajā brīdī es atcerējos, ka viņam ir sieva, kura gaida viņu mājās un bērns. Man palika slikti, un es priecājos, ka patiešām neesmu stāvoklī.


-Melānij, kas notika? - Viņš pacēla manu galvu, pār vaigiem ritēja asaras.
-Tev ir sieva, tev ir bērns. Tev būs jāatgriežas pie viņiem, tu esi viņiem vajadzīgs. - Šņukstēju.
-Mīļā, tev es esmu vairāk vajadzīgs. Es tevi mīlu. - Viņa vārdi pāršķēla gaisu, liekot sirdij pukstēt straujāk. Viņš mani mīl!
-Bet.. es nespēšu tā dzīvot, zinot, ka tu esi aizņemts. - Turpināju. Es negribēju piesavināties svešu vīru.
-Es izšķiršos, tilīdz tas būs iespējams. - Deivids apsolīja, cieši raugoties manās apsārtušajās acīs.
-Nevēlos izjaukt ģimeni un kādu laimi! - Turpināju spītēties.
-Mana laime ir šeit, būt ar tevi. Man neko vairāk nevajag. - Viņš teica, un es zināju, ka vārdi ir patiesi, jo es jutu tieši to pašu.


-Vai tavi vārdi būtu tādi paši, ja es negaidītu tavu bērnu? - Uzdevu āķīgu jautājumu.
-Es nezinu. Bērns daudz ko maina.. - Viņš apmulsis atbildēja.
-Skaidrs. - Noskaldīju un piecēlos, - Ja es būtu viena, tad tev nebūtu vajadzīga! - Nobļāvos.
-Melānij, tā es neteicu.. - Deivids centās taisnoties.
-Liec mani vienkārši mierā! - Nokliedzos un sāku iet prom.
-Kur tu ej?! - Viņš kliedza pakaļ.
-Kas tev par daļu! - Atbļāvu un skriešus metos prom no viņa.


Asaras no jauna turpināja ritēt pār maniem vaigiem. Sāka jau krēslot, es nevēlējos kaut kur nomaldīties, tāpēc taisnā ceļā devos atpakaļ pie Džoannas. Viņa stāvēja pie durvīm, ar plati ieplestām acīm, taču neko nejautāja.


Paskrēju viņai garām un metos uz savu istabu. Es negribēju domāt. Man bija bail no sekām, taču es nevarēju pateikt, ka samuldēju par grūtniecību, jo tas šis viss skaistais, kas bija sācies mūsu starpā, izgaistu.
No kārbas izvilku miega zāles un iedzēru tās. Ar divām pietiks, lai es gulētu, cermas, labā miegā un lai Deivids mani nespētu traucēt.


Saritinājos zem segas un centos izdomās, kā rīkoties tālāk, taču zāles mani pieveica ātrāk kā cerēts.

212 0 3 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 3

0/2000

Kad nākamā?

0 0 atbildēt

NĀKAMO DAĻU

0 0 atbildēt