Es sēdēju kojās un lasiju grāmatu par karu.Tā nebija īsti mana tipa grāmata bet tomēr man tā iepatikās un es to pilnīgi nevarēju nolikt malā.Es pat neredzēju pa kuru laiku Odrija ienāca manā istabā un apsēdās man blakus.Viņa paņēma manu telefonu un ielika to savā kabatā bet es tam pat nepievērsu uzmanību lai gan man ļoti nepatika ka kāds aiztiek manu telefonu.Es sāku lasīt par leģionāriem kad Odrija pielika rokas prikšā grāmatai.
-Saule es runāju ar tevi...-Viņa sacija un nolika grāmatu uz mana galda.Es piekrītoši pamāju ar galvu un ieskatijos viņas zaļajās acīs.Kā es viņu mīlēju.Mēs bijām jau labākās draudzenes jau no dzimšanas viņa pazina manu ģimeni un es pazinu viņas ģimeni un es zinu ka tas nav viegli īpaši ja tev ir 3 vecākie brāli un 1 mazāka māsa.Man pašai bija 2 vecākās māsas Evelīna un Eva.Viņas man tā krita uz nerviem labi ka mēs vairs nemācijāmies vienā skolā.Bērnībā mēs tā kasijāmies kā suns ar kaķi bet tagat mēs viena pret otru izturamies neitrāli mēs protams mīlam viena otru bet tas ir tikai tāpēc ka tas ir musu pienākums.Patiesībā mēs nevaram ciest viena otru.
-Varbūt vēlies palikt šonakt pie mums?Būs jautrāk.Tici man-Viņa sacija Es noraidoši papurināju savu salvu.-Zini pēc vakardienas izgājiena es vairs tur negirbu rādīties.-Odrija sāka smieties.
-Izbeidz tas viss tika sarunāts dzērumā tagat tam vairs nav nozīmes.
-Bet ja nu tam ir nozīmes?Ja nu priekš manis tas ir svarīgi?-Es pieliku roku priekšā mutei un tūlīt pat nožēloju savus vārdus.Bet Odrija jau visu bija dzirdējusi.Viņa izbrīnā iepleta acis.
-Tev patīk Miks?
-Klusāk sienām ir ausis...-Es iešņācos.Odrija sāka smieties.
-Evijai patīk Mikiņš.Opā tev tas jāizstāsta viņam.-
Es noraidoši papurināju galvu.-Nē Odrij tas nav iespējams lūdzu nesaki nevienam.Odrija nopūtās un pastiepa man pretī mazo pirkstiņu.-Es apsolu nevienam to neteikt īpaši jau Mikam.
-Labi man jāskrien pie Rodrika.-Viņa sacija piecēlās un apskāva mani.Es paliku viena pati ar savām domām un jā man patika Miks jau diezgan ilgu laiku.Tikai es to viņam vēl nebiju atklāajusi.
