No rīta pamostoties es pamodos viena pati tukšā gultā jo Mika nebija man blakus.Es ātri piecēlos novilku Mika kreklu un iemetu to skapī.Uzvilku mugurā savas drēbes.Es iegāju virtuvē bet tur viņa nebija.Es pārbijos.Beigās es viņu atradu balkonā sēžam un raudam.Es apsēdos viņam blakus.-Kas noticis?-Es klusām jautāju un apliku roku viņam apkārt.Miks kādu brīdi klusēja un tad atbildēja-Evij man nomira mamma vakar naktī.-Es no šoka paliku mēma.Miks nolieca galvu un sāka raudāt.Mika mammu es biju satikusi tikai vienreiz dzīvē kad Miks pēc viduskolas izlaiduma piedzērās un viņš palika pie manis un tad viņa mamma nākamajā dienā brauca viņam pakaļ.Es viņu atceros kā ļoti jauku sievieti viņa vēl man pie reizes bija atvedusi mājas zemenes.Kad beidzot Miks bija kaut cik nomierinājies es saciju ka mums jāiet iekšā.Viņš noraidoši papurināja galvu un teica ka viņš vēlas pabūt viens.Es piecēlos un aši noskūpstiju viņa vaigu un iegāju iekšā.Virtuvē jau sēdēja Odrija un Rodriks.Es sabruku uz viena krēsla un pavēstiju sliktās ziņas.Odrija nolaida rokas gar sāniem Rodriks ātri izgāja laukā no virtuves un aizgāja pie Mika uz balkona.Es nevarēju vārdos paskaidrot kā es šobrīd jutos.Un cik ļoti man bija žēl sava puiša.Es pat iedomāties nespēju ko viņš šobrīd pārdzīvoja.Es zinu cik tas ir smagi zaudēt kādu kuru tu mīli.Kad man bija 2 gadiņi man nomira tētis viņš iekļuva avārijā tur pavadija 4 stundas reanimācijā un viss viņš vairs nepamodās.Lai gan es savu tēti nekad nēesmu satikusi vai pazinusi man tik un tā ir žēl.Jo visa mana ģimene stāstija cik viņš bija lielisks cilvēks.-Man žel ka tā notika-Klusām sacija Odrija un piecēlās un apskāva mani.Es viņai neko neatbildēju jo tā nemaz nebija viņas vaina ka tā notika.Tā nebija neviena vaina īpaši jau Mika.Es vēlējos kaut es spētu viņu mierināt bet es to nespēju jo man vienkārši pašlaik nebija pareizie vārdi ko teikt.
