Rīts. Vājie vasaras saules stari,skar manu gultu. Dzirdu kādu tipinam pa manu istabu,kaut ko meklēdams.
Strauji pieceļos no gultas.Metos virsū. Nogāžu viņu gar zemi. Grasos no pidžambiksēm vilkt ārā nazi. Lai nogalinātu iebrucēju. Bet kaut kas mani aptur. Un es nolienu no viņa. Zēnam ir kastaņ brūni mati,gaiši zaļas acis. Viņa acīs var saskatīt bailes. Nu saprotams es viņu nobiedēju.
Pieceļos kājās un uzlokoju zēnu kurš bailēs pus guļus guļ uz grīdas. Viņam mugurā uzvilkts ir menls džemperis ar kapuci. Un melnas bikses. Piekrītu viņš ir simpātisks. Bet ja atklāti man uz to nospļauties.
Tagat pats galvanais ir uzināt ko nahrin viņam vajag.
--Ei tu! Ko tu te meklē?
Es iekliedzos. Un dusmīgi paskatijos uz viņu.
Turpini. 