Psihopāte [2.daļa]7

Zēns klusēja un neko neatbildēja.

Es viņu sagrābu aiz kakla un uzrāvu viņu aukšā. Es pajautāju viņam vel reiz.

--Atbildi! Ko tev nahuj vajag??!!

Es izrunāju ļoti aizkaitinātā balsī. Bet viņš vel jo projām klusēja un drebēja no bailēm. Es atlaidu viņu. Un viņš atkāpās no manis. Viņš pastiepa roku uz manu pusi, atvēra plaukstu un tur bija maza zīmīte. Es paņēmu zīmīti. Tur bija rakstīta adrese un laiks. Kad pacēlu acis tur zēna vairs nebija.

Apskatiju visu iztabu ļoti rūpīgi. Bet nekā. Kā viņš pa tik īsu laiku varēja pazust,izgaist?

Es uzvilku svārkus. Svārki bija tumši sarkani un knapi sniedzās līdz ceļgaliem, vel uzvilku melnas garās zeķes. Un melnu maiku. Zinu kad uspucējos , bet man vienalga.

Ierados tanī vietā tieši laikā. Adrese norādija uz pamestu ēku. Es viņā ierāpos. Un nonācu pirmajā stāvā. Katram gadijumam izvilku no mugursomas nazi. Nevar zināt kas mani te sagaida. Es istaigāju visu pirmo stāvu un nevienu neatradu. Kad grasos jau kāpt uz otro stāvu.

---Elizabete. Mīļā Elizabete pagaidi mani. Mums vajag aprunāties. Un nevajag tā uztraukties. Novāc lūdzu nazi. Sarunāts?

Kāds uzrunāja mani. Tas bija vīrietis ap kādiem 20gadiem. Es viņu nepazīstu tādēļ vel ciešāk saķēru nazi savā plaukstā. Virietis tuvojās man tuvāk. Man nedaudz bails no viņa. Un vel pietak no kurienes viņš zin kā mani sauc?

----No kurienes tu zini manu vārdu?

----Hm...kāda starbība? Tam vairāk nav nozīmes.

----Ir gan!

Es uzkliedzu. Blakus viņam nostājās tas pats zēns. Bet šoreiz viņš nebaidijās. Viņa acīs nevarēja saskatīt pat kripatiņu bailes. Bet gan varēja cietsirdību. Viņš kaut ko pačukstēja tam vīrietim. Vīrietis pamāja ar galvu un zēns sāka nākt pie manis. Kad viņš pienāca ļoti tuvu man. Viņš ieblieza ar kaut ko cietu man pa plecu. Es no sāpēm ievaidējos. Šokā es atkāps. Kad paskatijos uz viņu viņam rokās bija beizbola nūja. Vienīgais ko es nesapratu no kurienes viņš rāva beizbola nūju.

Es sajutu kā man sāk asiņot plec. Viņš vis drīzāk ļoti stipri iesita tik stipri kad sāka asiņot. Vai nu tur ir naglas iespiestas.

Es piecēlos un sāku skriet uz viņa pusi. Es ar naža galu aizkāri viņa vaigu, vaigs sāka asiņot. Uz naža bija nedaudz viņa asinis. Kad viņš pagriezās pret manu pusi es nolaiziju no naža asinis. Kādēļ? Es nezinu. Tur tā lieta kad esmu ķerta.

Un es viņam pasmaidiju. Tagat es ja sagribēšu varēšu viņam noraut galvu. Un pārējo ķermeni sadalīt gabaliņos un nobarot suņiem un suņus pēc tam nošaut.