Jutu, kā uz sejas klāj grima kārtu. Aizvēru plakstiņus un mēģināju pilnībā nomierināties. Apkārt bija dzirdama nepārtraukta balsu murdoņa, kas līdzinājās bišu zumēšanai stropā. Patiesībā, šis bija strops, tikai ne bišu. Atrados modeļu galvenajā mītnē un mani grimēja fotosesijai. Dzirdēju aizkaitināto Naidželu, kliedzam uz asistentēm.
-Vai kāds, pie velna, var izdarīt to, ko lieku? – viņš pilnā balsī kliedza, un asistentes sāka skraidīt ap viņu vēl ātrāk, kā iepriekš.
Jutu lūpu kaktiņus savelkamies uz augšu, jo tikai viņš pats spēja sev izdabāt. Vīrietis, ar pērļu baltajiem zobiem smaidīdams, tuvojās man, Gucci lakādas kurpēm klaudzot pret flīzēto grīdu.
-Nāc nu, saldumiņ, tērpi ir gatavi, - viņš piemiedza man ar aci, - šos liku šūt īpaši tev.
-Tu taču zini, ka esi pats labākais, vai ne? – izspiedu samākslotu smaidu, lai viņš nejustos aizvainots, ka neizrādu sajūsmu. Naidžels tiešām bija profesionālis un viņa tērpi bija lieliski, taču šodiena pavisam noteikti nebija mana diena, tāpēc nevēlējos bojāt arī viņa garastāvokli.
-Es esmu ideāls, mīlulīt, - vīrietis iesmējās un norādīja uz savu vaigu, uz kā aši uzspiedu buču, atstādama ķiršu sarkanu lūpu nospiedumu, kas attāli atgādināja asins traipu. Iesmējāmies, taču tad, brīdi palūkojies uz grimu, viņš skeptiski piešķieba galvu un caururbjoši palūkojās uz grimētāju, kura man aiz muguras knapi elpoja.
Ak vai.. Tūlīt sāksies.
-Vai tu esi pilnīga nepraša? – vīrieša seja no viņas atradās sprīža attālumā. – Neredzi, ka lūpām jābūt par vēl vienu toni tumšākām? – balss tonis paaugstinājās, taču tad, juzdams, kā saspiežu viņa roku, uzreiz nomierinājās. Aizgriezāmies no asistentēm un pagājām malā, atstādami viņas drēbju un kosmētikas jūklī.
-Es negribu būt briesmonis, bet mani kaitina, ka neviena no šīm idiotēm nepilda to, ko lieku. Vai tiešām tumšāka lūpukrāsa ir par daudz prasīts? – izmisumā viņš ieķērās savos melnajos, atglaustajos matos, nedaudz sabojādams perfekto frizūru, kas bija holivudas zvaigžņu cienīga. Nē, vēl labāka.
-Beidz, viņas nav tādā līmenī, kā tu, saproti? Starp citu, sabojāsi frizūru, - mēģināju uzmundrināt Naidželu, taču, dzirdēdams par frizūru, viņš šausmās iespiedzās, un tas tik tiešām izvilināja patiesu smaidu.
-Jā, - pielabodams matus, viņš turpināja, - taču šī ir ‘’Diona,’’ augstās modes sirds, šeit nav vietas neprašām.
-Tad pasaki, lai atlaiž, - mierīgi turpināju, - tūlīt pat viņu vietā būs desmit jaunas. – aplūkoju lūpukrāsu spogulī un nopētīju grimu.-Vispār, tu esi super, - viņš pēkšņi teica un apskāvāmies atkal.
– Ja man patiktu sievietes, - viņš iesāka , taču es neļāvu turpināt - ...tu noteikti mani precētu vai arī mēs jau sen būtu viens otru nogalinājuši. – galanti pabeidzu un veltīju viņam visšarmantāko smaidu, kas atkal izraisīja viņa tīkamos smieklus.
