Kad Patrīcija izkāpa laukā no vannas viņa pārģēbās un piegāja pie spoguļa.Un pēkšņi viņa iedomājās par savu māti un viņai sāka birt asaras.Jo viņa saprata to cik ļoti viņai pietrūkt māte.Lai arī ko viņa bija izdarijusi viņa viņu vēljoprojām mīlēja.Viņa noslaucija asaras un solija sev ka būs stipra.Viņa nogāja lejā kur viņa ieraudzija Lantisu sēžam un skatāmies futbolu.Tikai tagat viņa ievēroja ka viņa labo roku klāja tetovējumi.Viņa lēnām piegāja viņam klāt un apsēdās uz krēsla paroces.
-Vai viss kārtībā?Lantis jautāja un paskatijās uz meiteni.Pēkšņi viņa vairs nespēja izturēt un sāka nevaldāmi raudāt-Nē nekas nav kārtībā!Esmu svešā mājā pie cilvēka kuru pat nepazīstu un es pat nezinu kas notiek.Lantis lēnām ievilka viņu sev klēpi un vienkārši stipri samīļoja.Patrīcija vienkārši aplika rokas viņam ap kaklu un darija to pašu.-Piedod tev taisnība es pats pat īsti nesaprotu kas notiek.Man ir bail ka ar tevi varētu kaut kas notikt manis dēļ.Patrīcij es zinu ka tas varbūt izklausīsies muļķgi un stulbi bet kopā ar tevi es jūtos kā pavisam cits cilvēks.
Viņa vienkārši klusēja un nolika savu galvu puism uz pleca un ļāva asarām vaļu viņa ļāva Lantisas viņu mierināt.Viņa pati nesaprata ko dara.Viss notika tik ātri.Viņai bija tāda sajūta it kā viņa Lantisu pazītu jau gadiem.Lantiss ieskatijās viņas acīs un teica-Ir lietas kuras tu par mani nezini un būs labāk ja tu arī neuzināsi es nēesmu balts un pūkains kā izliekos.Mana sirds nav tīra.Patrīcija saprata par ko viņš runā.Viņa saprata to ko viņai nevajadzēja saprast.Viņa sāka domāt vai pareizi rīkojas noklusējot puisim to ka viņa zina visu par viņa netīrajiem darijumiem.Par to kāds kretīns viņš ir.Un no kurienes patiesībā nāk viņa sasodītā nauda.
-Lantis pastāsti kaut ko par sevi.
Kādu brīdi puisis klusēja tad beidzot ierunājās-Labi es piedzimu diezgan bagātā ģimenē man bērnībā bija viss ko vien vēlējos.Biju pat nedaudz izlutināts.Vecāki ļāva darīt to ko gribu.Tad 15 gadu vecumā uzzināju ka tēvs krāpj manu mammu un tad es sev apsoliju ka nekad nebūšu tāds kāds bija mans tēvs.Man sāpēja tas ka mana māte viņam vienmēr piedeva.Es pabeidzu augstskolu un izveidoju pats savu uzņēmumu kas ražo apģērbu.Vēl es ļoti daudz iesaistijos labdarībā atceros kā mans tēvs smējās par mani.Es viņa acīs biju mīkstais.Bet es par to nekaunos.Protams es vēljoprojām sazinos ar saviem vecākiem ik pa laikam aizbraucu pie viņiem ciemos.Tomēr zinu ka tēvs mani ienīst jo nēesmu tāds kā viņš.Lai gan tā gluži nav.Esmu arī grēkojis tāpt kā viņš.Man bērnībā nebija daudz draugu jo mani uzskatija par iedomīgu tikai manu vecāku bagātību dēļ.Bet mana mamma naudu pelnija ar smagu un grūtu naudu kuru pēc tam tēvs notrieca ar savām tur ielas meičām.
Patrīcija redzēja asaras puiša acīs.Viņa pieliecās viņam klāt un noskūpstija viņu.Puis no sākuma nedaudz atrāvās bet pēc tam atbildēja meitenes skūpstam.Meitene juta kā viņam pāri vaigiem birst asaras.Viņai bija vienalga kāds viņš ir.Viņa viņu mīlēja.Lai arī kāds nelietis viņš nebūtu.Viņai tas bija galīgi vienalga.Viņai bija vajadzīgs šis cilvēks.Pat ja ne uz mūžu tad vismaz uz šo mirkli.Un viņa vēlējās paturēt to mūžīgi.
