Nu ko mani lasītāji, vēl dažas daļiņas mans stāsts beigsies 
, bet tad kad man uzradīsies fantāzija noteikti iesākšu jaunu rakstu. Rakstat komentāros kādas idejas manam jaunajam rakstam, es jūs lūdzu, bet tagad izbaudiet daļiņu.
-Mīļais, braucam ? Esmu ļoti nogurusi, piedod, ka izbojāju tavu braucienu uz ezeru. Bet tiešām man nepatīk, ka mazais spārdās, tas sāp. Man mājās vajag iedzert zāles. -Es biju tiešām ļoti nogurusi, kaut vai bija pats rīts.
-Labi, braucam. Nekas, atbrauks vēl ! Ja tev sāp braucam tiešām mājās. -Redzēju, kā Rihards tik tiešām skumst, bet es viņu noskūpstīju, tas palīdzēja viņš uzreiz palika priecīgs. Mēs iekāpām mašīnā, braucām pa zemes ceļu, un redzējām divus skaistus gulbjus. Mēs nolēmām piestāt. Es izkāpu pirmā. Paņēmu maizes kukuli, un sāku mest maizīti gulbjiem.
Bet tad bāc.. Rihards mani stipri apķēra. Viņa rokas ir stipras. Mēs abi skūpstījāmies ļoti ilgiii... Līdz atcerējos par zālēm, kas man jāidzer. Vitamīni, tie man obligāti jāizdzer. Mēs atkal iekāpām mašīnā. Es biju 1. , kas iekāpa mašīnā, bet Rihards kaut kur aizgāja, es sēdēju mašīnā, un gaidīju viņu. Izrādās viņš aizskrēja pēc magones ko man var iespraust matos. Tā bija sarkana, kupla magone, tiešām ļoti skaista.
-Panāc, iedod savus matiņus, mīļā. -Viņš fiksi iesprauda manos matos magoni, un devāmies ceļā uz mājām, ja vien es zinātu, kas mani tur sagaidīs, un kas tur būs... Rihards atslēdza māju un devās atkal uz garāžu. Es gāju uz savu istabu pēc saviem vitamīniem. Es redzēju uz sienām bija rakstīts ''Anet, tu mirsi lēnāāāmmm...!''. Es ļoti sabijos, bet izrādās Kārlis bija paslēpies aiz mana skapja. Viņš izleca no turienes un sāka mani ļoti stipri žņaugt.
-Kārli, tu to nožēlosi, kropli tāds ! -Par nelaii man nebija uzvilktas augstpapēdenes, bet gan laiviņas. :(
-Mīļā, vai tad tu neizlasīji uzrakstu, es tevi nomocīšu līdz nāvei ! Vai skaidrs ?! -Viņš pieliecās parāva mani aiz matiem, un noskūpstīja manu kaklu. Viņš tik stipri žņaudza, ka es nevarēju pagriezt galvu. Es domāju, ka man viss manā acu priekšā satumsīs, bet nē, es turpināju cīnīties. Es paņēmu lietussargu un iesitu viņam ar to pa seju...
(Pēc nedēļas)
Tā kā Kārlis bija jaunais deputāts, viņu parāk daudz skāra parādi, un politika, viņš noleca no 12. stāva, un tas notika tieši manu acu priekšā...kā lai to pasaku Rihardam ?
paldied teeeev :))))) nākamo tu varētu taisīt tā pat kā unicornprincess, nomainot nosaukumu, un tupinot tālāk, jo man gribas turpinājumu, piemēram jau pēc pāris gadiem kad piedzimis bērniņš viņiem, kā viņiem tad iet utt, varbūt Rihard būdams babņiks kas ar visām pēc kārtas bučojas Aneti krāpj un pēc tam pamet vienu ar bērnu..... Nu kkā tā ;) 