Mani sauc Anna. Kādā vakarā es mierīgi baudīju kokteili, kādā no Vecrīgas klubiem. Vakars šķita lielisks, tikai trūka viena. Jaunajai blondīnei – man, pēc šķiršanās no bijušā vīrieša ļoti kārojās izjust pretējā dzimuma interesi. Gan ārēju, gan iekšēju. Es vēlējos, lai mani vecmodīgi sakot aplido. Klubs bija pilns ar puišeļiem, kas izskatījās, ka neko vairāk kā izmaksāt kokteiļus neprot, uzmācīgiem ārzemniekiem, kas ir tik ļoti pielējušies, ka knapi prot salikt pāris vārdus un meičām, kas izskatās pieaugušas bet uzvedās kā lētas palaistuves vai mazi skuķēni. Nekas tāds ko vēlētos vest uz savu dzīvokli.
Beidzot pie manis piegāja, kāds vīrietis. Es nesauktu viņu par skaistuma iemiesojumu, taču kaut kādā veidā viņā tievais un garais augums, bālā āda un tumšie mati piesaistīja. Tas viss bija ietīts melnā mētelītī. Šis vīrietis katrā ziņā bija atšķirīgs no pārejiem, ko varēja redzēt klubā. Viņš piesēdās man klāt un uzsāka sarunu. Viņa runas veids bija mierīgs un ātri mani piesaistīja. Es dzirdēju komplimentu pēc komplimenta. Pie kārtējā kokteiļa piedāvāju viņam kopā ar mani doties uz mājām. Šajā brīdī manī nebija ne mazāko šaubo par to, ka šis vakars beigsies īpaši. Viņš bija perfekts vīrietis. Godīgs, šarmants, drošs, pārliecināts. Vienīgi žēl, ka viņš nesmaidīja. Tik pievilcīgu vīŗieti būtu patīkami redzēt smaidam.
Nonākuši pie manis dzīvoklī ilgi nekavējāmies. Skūpsti bija kvēli un ilgi. Kad nogūlāmies gultā viņš aši pievērsās manis izģērbšanai. Tālāk par kaklu viņš ilgi nedevās. Viņš to skūpstīja un skūpstīja, pēcak kņudināja ar mēli un galu galā pat iekoda. Es sajutu sevī viņā zobus. Šķita, ka viņs pat mazliet pasūč manas asinis, taču novēlu to uz to, ka biju izdzērusi daudz un esmu pamatīgi apreibusi. Nevajadzēja tā domāt, jo šo es rakstu, guļot manā zārkā un domājot par to, ka derētu vakarā aizšaut uz, kādu no klubiņiem un tikt pie, kāda jauna, naiva puišeļa asinīm.
Tikai to,ka laikam gribēji nokalties,ka jau visas