local-stats-pixel fb-conv-api

Mēness Saules gaismā (40)2

40.Nodaļa

Man likās, ka esmu dabūjusi stipru sitienu pa galvu, jo visa istaba man griezās apkārt un vēderā gulēja nelabuma sajūta, kas lauzās uz āru. Mēs abas kādu laiku sēdējām pilnīgā klusumā, bet es jutu Ellas acis blenžam manā sejā.

-Kāpēc? – Pēc apmēram minūtes klusuma, es beidzot saņēmu sevi rokās un centos pavisam mierīgi un bez jebkādām emocijām uzzināt iemeslu. Tomēr mans ilgais klusēšanas laiks tam nebija palīdzējis un es zināju, ka Ella bija sapratusi, ka man ar Teo kaut kas bija izveidojies. Viņa smagi nopūtās un nolaida skatienu uz zemi.

-Viņš mani nemīl. Vismaz ne tik ļoti, kā kādreiz. – Ellas balss aizlūza aiz pēdējā vārda. Pirmo reizi, kopš es par viņu uzzināju, man viņas palika žēl. Ella tiešām, tā kā Teo jau bija teicis, domāja, ka puisis meiteni visu laiku gaida un grib dabūt atpakaļ. Bet tā vietā, viņš iemīlēja mani.

-Kāpēc tu tā domā?

-Viņš vairs neskatās uz mani kā agrāk. Tik bieži, kad es gribēju viņu apskaut vai noskūpstīt, viņš izvairījās. Es tev varu zvērēt, ka nevienu reizi Teo man neļāva sevi noskūpstīt. – Lūdzu. Beidz. Es gribēju Ellai aiztaisīt muti, jo šis viss man tik ļoti sāpēja. Varbūt viņa negribēja precēties, bet līgums, kas bija starp Maiklu un Ellas “tēvu” netaisījās būt salauzts.

-Bet tu droši vien zini par to biznesa līgumu, kas tiek gandrīz vai parakstīts ar jūsu kāzām. Es šaubos, ka tavs un Teo tēvs to gribēs lauzt.

-Un tur man vajag tavu palīdzību. Ja nu mēs…

-Ella, - es noteicu, saņemdama rokās meitenes plaukstas un ieskatījusies viņai acīs, - es nekādi nevaru tajā palīdzēt. Maikls mani nicina un viņš darīs visu, lai kāzas notiktu un es domāju, ka tavs tēvs darīs to pašu. – Es redzēju meitenes izmisumu viņas acīs, bet es negribēju viņai melot. Man pietika. -Es tikai padarīšu visu sliktāku, tici man. – Ella izrāva savas plaukstas no manējām un pieleca kājās. Viņas skatienā tagad bija iejauktas arī dusmas.

-Robin, Teo to nekad neizdarīs viens. Viņa tēvs viņu ātrāk nogalinās, nekā ļaus savam dēlam tās izjaukt. Man tas ļoti sāp, kad apzinos, ka es nevaru vairs darīt Teo laimīgu, jo viņš ir iemīlējies citā. Bet, lai kā es gribētu ar viņu precēties un būt viņa sieva, es zinu, ka viņš nekad nebūs laimīgs un to es negribu. Man nevajag vīru, kurš tikai izliksies, ka mīl un grib mani. Un es zinu, ka tu mīli arī viņu. Es to redzu. Tāpēc, ja tu tiešām vēlies, lai Teo ir laimīgs, pat ja arī jūs nebūsiet beigu beigās kopā, palīdzi man. – Katrs viņas vārds bija kā spēcīgs sitiens man pa galvu, kas apdullināja mani ar vien vairāk un vairāk. Visu šo laiku es biju domājusi, ka Ella ir kāda cietsirdīga meitene, kura par visu varu vēlas būt kopā ar vienīgo puisi, kuru jebkad esmu mīlējusi, neskatoties uz citu ciešanām. Bet es kļūdījos. Ļoti kļūdījos. Un man prieks, ka tā.

-Kāds ir plāns? – Es zināju, ka nožēlošu savu iesaistīšanos, jo manas cerības, ka jebkāds plāns izdosies, bija niecīgas, bet redzot Ellas acis, kuras gandrīz vai iemirdzējās, kad viņa izdzirdēja manu balsi, lika izredzēm mazliet palielināties.

-Es iedomājos, ja nu mēs pieliktu šim līgumam papildus punktu, kur būtu rakstīts: laulība netiks slēgta, ja abu partneru bērni, tie būtu es un Teo, nepiekrīt šīm laulībām. – Es jutu savas cerības atkal samazināmies.

-Kā tu domā pielikt šo punktu līgumam? Viņi droši vien to jau sen ir parakstījuši un kaut kur noslēpuši.

-Tur tu kļūdies. Mans tēvs man uzticas uz visiem simts procentiem, tāpēc es zinu, kur atrados šis papīrs. Tas tāpēc, ka viņš domā, ka vēlos vēl šīs kāzas. Un par to, vai tas ir parakstīts tu arī kļūdies, jo to parakstītu tikai pēc kāzām. – Ella izklausījās tik pārliecināta, ka tas sāka arī pārliecināt mani, bet man vēl bija daudz jautājumu.

-Vai tad viņi nevar pēc tam atkal izmainīt šo līgumu? Viņi jau to paši sastādīja, tad jau arī var atkal izmainīt.

-Un šeit ienāk grūtākā lieta. Lai līgumu nevarētu atkal vairs pārstrādāt, viņiem tas ir jāparaksta, kamēr šis punkts, ko vēlamies ielikt, vēl pastāv un ir uz papīra. – Tas viss izklausījās tā, it kā mums var tas izdoties tikai tad, ja veiksme izdomā stāvēt mūsu pusē, kas parasti nenotiek.

-Un kā tu domā dabūt šos parakstus? Es šaubos, ka viņi tik viegli parakstīs, vai, ka viņus būs viegli apmānīt.

-Tur tev taisnība, bet šodien svin “saderināšanos” ballīti un ko šādos pasākumos visi dara…? – Meitenes uzacis palika paceltas uz augšu un viņa vērās manī ar izbolītām acīm, it kā atbilde būtu pašsaprotama.

-Vienkārši pasaki. – Ella nopūtā un izmainījusi skatienu uz pilnīgi nopietnu noteica:

-Dzer, visi dzer.

-Tā tad tu gribi piedzirdīt Maiklu un Džo, es saprotu pareizi? – Es nevarēju noslāpēt mazo smieklu, ka izspruka no manis. Šī būs viena liela izgāšanās.

-Tieši tā. – Viņa man uzsmaidīja vislielāko smaidu, it kā tas, ko mēs gatavojamies darīt burtiski nedraudētu mūsu dzīvībai. Es paskatījos uz Ellu, kuras acis mirdzēja no pārliecības un apņemšanās, ka man nekas cits neatlika, kā piekrist.

-Labi.

133 0 2 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 2

0/2000

 emotion 

1 0 atbildēt

👍

0 0 atbildēt