Nedaudz ievads.
Darba diena bija pavadīta, biju jau paspējis izbaudīt dušu, iepirkt pārtiku un izrunāties ar tuviniekiem, kuri lika saprast, ka ir pienācis 26. Jūlijs. 26. Jūlijs man saistās ar to, ka pēc tā seko 27. Jūlijs, loģiski... 27. Jūlijs man patīk, jo tad ir iemesls uzrakstīt kādam īpašam cilvēkam ziņu un novēlēt jauku dienu. Citās dienās ar nāk prātā visādas lietas, par ko varētu rakstīt vai runāt, bet tad es jūtos, ka es traucētu, ja rakstītu, jo mūsdienās tā pat jau nevienam nav laika, tā vismaz lielākā daļa atrunājas- laiks ir nauda un bankomāts ir laika mašīna! Iemesls uzrakstīt īpašajam cilvēkam ir vārda diena. Man nepatīk apsveikt kādu ar banāliem tekstiem, kā "daudz laimes'', ''daudz tortes'', ''labu veselību''. Gribēju jau sagatavot apsveikumu dienu iepriekš, bet galīgi domas nereisijās. Vakardiena bija karsta diena- pilsētā, kur dzīvoju, gaisa temperatūra sasniedza pat 37 grādus. Sūdzēties nedrīkst- mēs visi jau sen gaidījām karstu vasaru- bet tomēr... Dzīvoju mājas 2. stāvā, tā teikt jumta studio tipa istabā. Bija karsti, ir karsti, skatīju laika prognozes- būs karsti. Sviedri tecēja, pat neko nedarot. Nebiju gatavojies tādam karstumam, nebiju neko iegādājies, lai ar to cīnīties. Ienāca ideja turēt ledusskapi vaļā, bet tā ir stulba ideja. Tā kā ir pienākušas mēneša beigas, gan jau ir zināms, kas trūkst, lai cīnītos ar kādu nomācošu problēmu, strādājošam cilvēkam. Problēmas, problēmas, ja tev tās ir, tad nepieciešams tās atrisināt. Karstums nebija vienīgā problēma- māja atradās vietā, kur mušas lidinājās apkārt kā negudras. Likās, ka esmu ar viņām ticis galā, piestiprinot plānus aiskarus logam priekšā, bet tas lietu nemainīja, ja mājā dzīvo cilvēks, kas pa citu logu mušas ielaiž iekšā! Vienbrīd sajutos kā ellē, lai gan nezinu, kā tur ir, drīzāk zinu, kā ir paradīzē! Vienīgais, ko varēju darīt bija uzturēties ārā! Līdz tādai domai es ātri nonācu, bet lieta tāda, ka man agri jaceļas no rīta un lai agri pieceltos, agri jaiet gulēt. Kā var iet gulēt 22:00 gulēt, ja istabas temperatūra ir pie 28 grādiem? Nereāli! Tā arī nolēmu, ka var jau pagulēt nedaudz ārā. Paķēru plānu segu- gandrīz, kā palagu, spilvenu, pāri 0.5l reibinošas dziras, Amerikas garu (naturālas cigaretes) un devos pagalmā! Vai tiešām bija jau 10 vakarā? Nezinu, bet bija jau tumšs. Paklāju segu dārza zālienā, kas atradās krūmu ielokā pie maziņa dīķīša. Apgūlos un nespēju nenobrīnīties, cik labi man ir- kluss, mierīgs, sienāži čīkstina, putniņa čivina un skats tik labs- pilnmēness tieši pretī, kuram visapkārt zvaigznes. Sākumā tikai biju ievērojis spožās, bet pie tumsas pierodot, arvien pamanīju katru mazāk spožo arī. Ik pa laikam pārlaidās pāri kāda lidmašīnas, kuras skatu padarīja interesantāku. Atlika tik iztēloties kā krītošu zvaigzni, ievēlēties vēlēšanos un pie tādās cerības- muļķa mierinājuma, kas nomierina domas, iegrimt miegā. Bet visu izmainīja tas, ka atcerējos, ka gribēju apdomāt vārda dienas apsveikumu. Pirms lietas darīšanas nedaudz japatrennējas, lai labāk sanāk! Sadomāju prātā atskaitīt kādu neglītu pantu par agrākiem laikiem, kuri raksturoja nedaudz, mazliet un varbūt pārspīlēti, manu dzīvi, tik pat ļoti kā tagad, tikai savādāk (progress notiek-haah) Es atradu grābekli-
Es dzīvoju graustā, jo laime nav naudā,
Bliežu es, bliež man ar elektrību,
Norauts jumts, skats uz debesīm!
Lietoju greizu medicīnu...
Pag stop! Sākās zemestrīce...
Nē tā nebija zemestrīce, bet zema lidmašīna! Tas bija viss ko varēju no sevis izvilkt līdz mani pārtrauca, kas tāds, ka es pārtraucu domāt par sen dienām! Ieelpoju aizdomājos, padevos dabai un ļāvu tai mani iemidzināt ar nomierinošajām skaņām! Miegs bija labs un man bija sapņi! Atceros tikai vienu sapni, kurā es satiku sievieti vārdā Santa Marija un viņa man stāstija stāstu. Un te nu sākas stāsts!!!
Bija 1591. gada vēls, bet karsts vasaras vakars. Kāds jauns vīrietis bija ceļā uz Rīgu. Vīrietis bija noguris, izslāpis un izbadējies, jo bija gājis garus kilometrus ar kājām. Netālu no Rīgas vīrietis sajuta, ka ilgi vairs nespēs kājas valdīt un viņam ir vajadzīgi attelpa un kāds enerģijas lādiņš. Viņa acīm parādijās gaisma- gaisma, kuru knapi varēja saredzēt, jo liesmoja aiz pāris kokiem. Piegājis tuvāk, vīrietis ieraudzīja, ka gaisma nāk no mājas loga. Viņš nobrīnijās, ka vēlā stundā vēl kāds ir nomodā (ja jau gaisma vēl deg) un sajuta, ka tā ir Dieva dāvana, kura viņam jaiepazīst! Māja nebija grezna, bet tai bija ļoti kopts dārzs. pa ceļam līdz nama durvīm vīrietis jau paspēja, neatturēties kārdinājumam un paķert pāris sarkanus ķiršu, ko paņemt mutē. Cerībā, ka tas varētu būt labs sākums, viņš devās pie nama durvīm. 3 reizes pieklauvēja un gaidīja atbildi! Te pēkšņi pavērās durvis. Durvju rāmi stāvējā jauna skaista meitene. Vīrietis acu skatienu vērsa no gaiši brūnajiem matiem, līdz zilajām ačtelēm, uz leju pa pelēkajām drānām un te pēkšņi ievēroja pannu rokā. Vīrietis, aizmirsdams pieklājību- vispirms sasveicināties- noteica:
''Tik vēls un vēl gatavojat?''
Vīrietis pat nepaspēja neko vairāk nopētīt, pat ne acis pamirkšķināt , ka bija "BAMS'' ar pannu pa čaiņiku! Vīrietis jau ceļos nokrizdams, steidza nu skaidroties:
''Esmu jezuīts, atgriezies no trimdas, nespēju vairs pakustēt, meklēju palīdzību! Lūdzu, palīdziet''
Jaunkundze skarbi un asi atcērt: ''Un tapēc tik vēlu jaslapstās, gar citu mājām un jatraucē miers?''
Vīrietis atkārtoti lūdzas: ''Žēlastību jaunkundz, žēlastību!''
Jaunkundze drosmīgi pacēlusi pannu atbild: "Lūdzies pannai!"
Vīrietis savārdzis, iebiedēts, meklēdams prātā miera izlīgšanas variantus ieminas: "Ja palīdzēsiet, es jums par, palīdzību atlīdzināšu?''
Jaunkundze uzaci piepacēlusi aizvainojoši nojautā: "Kā tad tu, tāds knaps vīrs, man palīdzēsi, ja es ar visu pati tieku galā?"
Vīrs vēl aizvien tupšus, meklēdams izeju no neveiklās situācijas, atminas, ka redzēja sētas nostūrī pie šķūņa malkas bluķu kaudzi, kura tikusi iesākta skaldīt, bet nav pabeigta un ieinteresēti nojautā: ''Varbūt jums es varu palīdzēt ar kādu vīra darbu, kuram jums nesanāk laika?''
Jaunkudze skarbi atcērt: "Ko tu vispār gribi?''
Vīrietis maigi saka: "Piedodiet, jaunkundz, par šo neveiklo, nepatīkamo vakara traucējumu. Mani sauc Jekobs, esmu ceļā uz Svētās Marijas Magdalēnas baznīcu, lai atgrieztos pie saviem brāļiem. Nespēju vairs turpināt ceļu, man nepieciešams veldzēt slāpes un atbrīvoties no nogurumu, tapēc esmu šeit, jo ievēroju gaismu logos, saprazdams, ka kāds šajā namā ir nomodā, lai spētu man palīdzēt!''
Jaunkundze paceļ zodu slīpi uz augšu un ar kreiso aci līdz pusei piemiedzot alkatīgi atbild: "Es tev palīdzēšu, bet tu man atlīdzināsi dubultā!''
Jakobs pieceļkas kājās un jaunā meitenene, pirms aicinot vīru namā piebilda: ''Un mans vārds ir Marta!''
Marta Jakobam ierādija vietu apsēsties un jau pāris minūtēs, jau deva virsū tempu, sajūtot atbildību, lai līdzētu ko lietas labā! Tā kā plītī vairs bija tikai ogles, tad Marta praktiska būdama ķipīti ar ūdeni nelika uz plīts virsmas, bet gan uz oglēm, lai lieki nav jadedzina malka! Pēc 20 min jau ūdens bija karsts. Vienu daļu ūdens Marta uzlēja tējai krūzē, bet otrai daļai ķipītī Marta piebēra auzu pārslas un ļāva nedaudz piebriest vēl atstājot nedaudz uz oglēm.
Martu Jakobs novērtēja, kā radošu un zinošu! Viņš nezināja, ka lopu barība ir cilvēkiem ēdama! Jakobs ik pa laikam piedāvāja Martai palīdzību, bet Marta piedāvājumu noraidīja, parādot, ka ir neatkarīga un, lai gan jauna, bet tomēr nama saimniece! Vēlo vakariņu gatavošanas laikā, Marta piebilda, ka auzu pārslas būs Jakobam piemērotas, jo tajās ir vērtīgas, organismam nepieciešamas vielas un kumelīšu tēja nomierinās, lai varētu saldi gulēt!
Pirms tēja un auzu pārslas bija gatavas, Marta jau paspēja Jakobam sagatavot guļas vietu netālu no loga, lai Jakobam būtu viegli pienākošs skābeklis, jo tomēr bija karsts vakars.
Marta izrādija negaidītu maigumu. Ik pa laikam Jakobs ar Martu apmainījās ar nelieliem dzīves apgrūtinājumiem, kas viņus apbēdina! Marta stāstija, ka ir grūti laiki pienākuši- brālis Lūkas uz nāves gultas un māsa Marija neceļos aizgājusi un vienai pašai jauzņemas atbildība un darbu norise namā, esot jarūpējas ne tikai pa sevi.
Pie sevis Jakobs nodomāja, ka varbūt tapēc Marta pēkšņi mainījās no draudīga velnēna uz piemīlīgu kaķēnu, jo bija dusmīga uz visu pasauli par netaisno dzīvi un pieminot Svētās Marijas baznīcu atcerējās par savu māsu Mariju un sajuta, ka jacenšas palīdzēt citiem, jo varbūt, kādreiz kāds tā pat palīdzēs brālim vai māsai. Tā teikt - Karma!
Toties Jakobs bažījās, ka 5 gadus atrodoties trimdā, šaubās par darba iespējām Latvijā, bet Marta strauji viņu mierināja un iedvesmoja apciemot Bausku, jo zināja, ka jau gada sākumā sāka celt Svētā Gara baznīcu, pirmo mūra celtni Bauskā un tur esot nepieciešami palīgi!
Runas ātri pierimās un Jakobs sāka ieturēties- uzņemt enerģiju no Martas gatavotajām vakariņām. Spēku atgūstot , Jakobs piedāvāja, ka var ne tikai palīdzēt malku saskaldīt!
Martai jau paspēja iešauties galvā domas par savu sievišķo vajadzību apmierināšanu, lai noņemtu stresu, bažas par lietām, ko nespēj mainīt, bet Marta nav vienkārša meitene, viņai ir principi, kā piemēram, neielaisties tuvās attiecībās ar tiko sastaptu svešinieku!
Jakobs pavakariņoja, Marta ierādija viņam guļam vietu. Abi devās miegā un vakars noslēdzās, tā pat kā stāsts!
Varbūt stāsts bija vairāk par Martu! Bet tā jau tam jabūt! Vairāk par Martu... saproti kā gribi, kā saproti, tā atkal gribi!
Tāds nu, iespējams, bija mans sapnis! Līdz galam nenosapņoju, jo četros mani pamodināja trīcošais ķermenis. Varbūt kaut kad turpinājums būs sagaidāms.
Un jā, es tomēr neko nesagatavoju, uzrakstīju banālu apsveikumu, pieminot, ka viņai ir rets (kas mani pārsteidz), sens, bet labs vārds! Bet stāstā ir pāris vārdi, īpašības ''boldā'', kuras iespējams varētu raksturot jebkuru Martu! Ja tu, retais, kurš spēja līdz galam izlasīt šo tekstu, pazīsti kādu Martu un šeit netika pieminēta kāda rakstura īpašība, piemini to komentārā!
Vārds Marta cēlies no Latvijas- pirmo reiz tur manīts 1591. gadā(tā ļaudis raksta). Bet tāds vārds eksistē Portugālē, Spānijā, Nīderlandē un citur! (varbūt tik savādāk rakstās, kā piemēram ''Martha'') Bet skaidrs ir viens- tas ir īsts latviešu vārds!
Lai sveikas sveiktas visas Martas!
P.S. Atvainojos, ja pieļautas gramatikas kļūdas (sen neesmu rakstījis)! Ja ir kāda kļūda, tad lai tā lieta darbojas tā pat kā bērnu krāsojamās grāmatas "izkrāso pats'', tikai šoreiz un šeit pēc principa ''izlabo pats''
