local-stats-pixel fb-conv-api

Mainīgie | 42.nodaļa0

" Sēdies, " vīrietis norāda uz otru balto krēslu iepretim , " Es jau sen gribēju ar tevi iepazīties "
Es brīdi apsveru domu palikt uz vietas, tomēr beigu beigās apsēžos. Nedomāju, ka viņš mani nogalinās. Vismaz ne šajā telpā. Tā ir pārāk balta, lai to izbojātu ar manām asinīm.
" Kā jūties? " vīrietis jautā, nenovērsdams no manis savu tumšo acu skatienu.
" Neņemot vērā to, ka es jau vairākas stundas sēžu aukstā kamerā, mans draugs ir kaut kur aizvests, es nesen gandrīz nodegu un vispār pēdējā nedeļā ir kaut kāds murgs, viss ir perfekti. " sarkastiski nosaku, cenzdamās nenovērsties no vīrieša skatiena. Tā būtu zīme, ka viņš ir pārāks, tomēr es to negribu pieļaut.
" Saprotu, pēdējā laikā mēs esam visai.. nejauki. "
" Vai tiešām ?" jau atkal sarkastiski pārjautāju.
" Tomēr jūs paši uzprasījāties. Ja jūs būtu padevušies, neviens nebūtu cietis "
Es jūtu, ka vēl mazliet un es viņam iesitīšu. Vai viņš domāja, ka mēs lūgsimies, lai viņi mūs paņem pie sevis vai nogalina ?
Vīrietis paķer baltu planšeti no galdiņa netālu un apsēžas atpakaļ krēslā. Viņam vajag vien pāris sekundes, lai atrastu sev vajadzīgo dokumentu.
" Esmu visai iespaidots ar tavu dzīves gājumu. Sākotnēji perfekts bērns, kurš ir aktīvs pulciņu apmeklētājs. Peldētāja, dejotāja un paraugskolniece. Skolotāji lika uz tevi lielas cerības. Tad ugunsgrēks un... " vīrietis sasit plauktas lielākam efektam, " Un tagad es redzu meiteni, kura ir klāta ar tetovējumiem, pīrsingiem un skolu apmeklē aptuveni reizi gadā. Tavs IQ ir augstāks par vidējo cilvēku populācijā. Vai tavs IQ tev nepačukstēja, ka tu dari muļķības? Tevi gaidīja spožāka nākotne. Dzerstiņi un zagšana noteikti bija pēdējais, ko no tevis gaidīja. "
" Šaubos, ka mani dzerstiņi un zagšana ir jūsu darīšana. " mazliet par skaļu iesaucos.
" Tavs psihologs tāpat minēja, ka tevi ir problēmas ar dusmu kontrolēšanu. Tu pat esot vairākkārt iesaistījusies kautiņos. " viņš saka, tīdams uz leju manu personas lietu.
Kur viņi dabūjuši mana psihologa atskaiti ?
" Vai gribi zināt kā mēs jūs atradām ? " viņš pēkšņi jautā. Protams, es to gribu zināt, tomēr es negribu to atzīt. Spriežot pēc vīrieša sejas, viņš to izstāstīs jebkurā gadījumā. Es veltu vīrietim izaicinošu skatienu un ar to pietiek.
" Jūsu pēdējais jauniņais. Dins, ja nemaldos. Mana organizācija jau ir pieradusi, ka jūs mūžīgi ierodaties nelaikā. Tikai šoreiz mēs to izmantojām savā labā. Tu neticēsi cik viegli ir ievadīt čipu bērna organismā. Mums atlika vien uzstādīt pāris bloķētājus jūsu ēkā un lielāka daļa jūsējo jau ir mūsu pakļautībā. " vīrietis stāsta, acīmredzot jusdamies lepns par savu darbu.
" Problēmas radās vienīgi ar jums septiņiem. Mums paveicās, ka tavs brālītis mums palīdzēja ar noķeršanu. Ugunsgrēks bija laba ideja vai ne tā ? " vīrietis smīnot nosaka un es beidzot saprotu. Ugunsgrēks tika sarīkots speciāli. Viņš zināja, ka mani tas apstādinās. Viņš zināja. Tas nozīmē, ka viņš mani toreiz atpazina.

Niknums manī lika kaut ko darīt, vēlams ar dūri, tomēr vienīgais, ko es spēju ir vērot Kolerta pašapmierināto smīniņu.
Ir neticami, ka Daniels spēja mani tā nodot. Jā, mēs neesam tikušies gadiem, tomēr tas nemaina faktu, ka esmu viņa māsa. Bērnībā viņš bija mans vairogs. Kad kāds mani aizskāra, tieši brālis bija tas, kurš pastāvēja par mani. Simtiem reižu viņš mani uzmundrināja un palīdzēja. Un tagad atklājās, ka tieši viņš izdomāja ideju ar ugunsgrēku. Viņš nešaubīgi zināja. kādu iespaidu tas bija atstājis uz mani.
No Kolerta sejas ne uz mirkli nepazuda smīniņš. Ar katru sekundi manī auga doma to izdzēst. Tomēr vienlaikus mani tas izbrīnīja.
Vīrietis zināja, ka esmu uz to spējīga. Viņš zina, ka dusmās es spēju būt visai...asa. Viņam ir pieejama pat slēpta informācija. Tādēļ esmu pārliecināta - neskaitāmie kautiņi, nav pagājuši viņam gar acīm.
Pēkšņi man viss kļuva skaidrs. Vīrietis mani pārbauda. Viņš pārbauda cik daudz no lasītā ir patiesība. Uzreiz ir redzams, ka vīrietim patīk vērot cilvēku reakcijas. Tumšais acu skatiens neatstāj nevienu detaļu bez ievērības. Iecirtu nagus plaukstā un lēnām nomierināju sevi. Man ir jābūt mierīgai.
" Kā redzams, ne man vienīgajai ir augsts IQ. Man ir patiess prieks, ka vismaz mans brālis ir attaisnojis jūsu cerības, tomēr nepiesavinieties sev citu nopelnus. Mans brālis arī bez jums bija visai attapīgs un gudrs. Vienīgais ar ko es jūs varu apsveikt ir tas, ka jums ir izdevies no laba un cienīga cilvēka izveidot profesionālu maitu " pieklājīgi sacīju.
Vīrietis turpināja smaidīt, tomēr acis kļuva saltas.
Izskatās, ka esmu kādu sadusmojusi. Šī doma man liek ļauni pasmaidīt.

145 0 0 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 0

0/2000