local-stats-pixel fb-conv-api

Mainīgie | 22.Nodaļa0

Pārmaiņas pēc, man ļāva pagulēt un es izkāpu no gultas tam paredzētajā laikā - 7:30. Kādreiz es būtu sūdzējusies, ka mani tik ātri velk ārā no gultas, tomēr tagad, salīdzinot ar pēdējām naktīm, man šķiet, ka esmu guļava.
Uzvilkusi savu parasto apģērbu - bikses un īsu, vaļīgu topiņu, izgāju no telpas. Nu jau vairs nav jēgas slēpt zilumu, tik un tā visi zina kā tas radās. Un galvenais - šādi es jūtos ērtāk.
" Jūlija, vai tev pārmaiņas pēc ir labs garastāvoklis ? " Marks jautā, pievienodamies man pie brokastu galda.
" Kāpēc gan ne ? Tas taču ir tik brīnišķīgi, kad tavi draugi aizsūta tevi ārstēt nervus ! " sarkastiski nosaku un jūtu skatienus no blakus galdiņiem.
" Ei, es gribēju palīdzēt ! " Marks iebilst.
" Paldies, bet tava palīdzība bija lieka. Es pati lieliski tiku galā ! " nikni atcirtu.
" Es pamanīju. Saraudātas acis, diēta un sēdēšana vienā vietā noteikti ir pazīme, ka tu tiec galā. " Marks mazliet pieklusinājis balsi nosaka un es knapi valdos lai viņam neiesistu. Goda vārds, šodien viņš ir vēl neciešamāks nekā parasti.
" Mark, ja es tev saku, ka viss ir kārtībā, tad tā tas arī ir un nav nepieciešamības tēlot paraugpuisīti un sūtīt mani pie psihologa. " saku.
" Es taču tikai gribēju palīdzēt. Kāpēc tu tik ļoti dusmojies? "
" Varbūt tāpēc, ka tu lien manā dzīvē ? Varbūt tāpēc, ka es neciešu rakņāšanos manā dvēselē ? Tu neesi no tiem cilvēkiem, kuriem interesē citu emocionālais stāvoklis. Tad kāda velna pēc tu par mani rūpējies ? "
Nu jau visi skatieni ir pievērsti mūsu galdiņam. Kad esmu dusmīga, es nespēju pieklusināt savu balsi, un rezultāts vienmēr ir vienāds - nevēlami skatieni. Manu starp tiem arī Liliju un Ēriku. Jauki, tagad man nebūs iespējas aizšmaukt no psiholoģes konsultācijas un pamācošas lekcijas " Kā uzvesties sabiedrībā ? "
Arī Marks manīja ziņkārīgos skatienus, tādēļ pievērsās savam šķīvim. Arī es negribīgi turpināju dzert pienu. Apetīte bija pilnībā zudusi.
Lēnām cilvēku sarunas atsākās, tomēr es vēljoprojām jutu skatienus.
Kad lielākā daļa jau bija aizgājusi, Marks piecēlās, nolika šķīvi un pirms iziešanas iečukstēja man ausī :" Jo tu mani esi svarīga un es nevēlos, lai tu sevi mocītu."
Apstulbusi pavadīju viņu ar skatienu līdz pat durvīm.

***

" Jūlija, turi zobenu pareizi. Tā nav desa !" Ēriks kārtejo reizi uzrēja.
" Es cenšos ! " nobļāvos brīdī, kad pārsitu Marka aizsardzību. Vēl viens sitiens un viņš ir teorētiski beigts.
" Viss, Marka uzvara . " Ēriks paziņo.
" Ko ? Es taču esmu pārākumā ! " neapmierināti paziņoju.
Vīrietis izrāva man no rokām zobenu un nolika to vietā. Manīju viņu pieklibojam.
" Tu visu laiku izdari pārkāpumus. Pārkāpumu neskaita kā uzvaru. "
" Tas nav godīgi ! " iesaucos.
Puisis pirms iziešanas no telpas paziņoja :" Dzīve vispār ir negodīga. "

" Ērik, pagaidi ! " iesaucos, izskriedama no sporta zāles.
Puisis pagriezās pret mani ar tēloti pārsteigtu sejas izteiksmi :" Vai pati Jūlija palūdza lai es viņu pagaidu ? "
Ignorēju viņa sarkasmu un ķēros vērsim pie ragiem :" Kas ir ar to puiku, kuru vakar atveda ? "
" Lilija saka, ka viss būs labi. Viņš guļ jau diennakti, tomēr pēc viņas vārdiem tas ir normāli. Aiznesām viņu uz istabu, lai izguļās normālā gultā. " puisis nosaka un es manu, ka šī tēma viņam nesagādā īpašu prieku. Puisis skatās kaut kur uz aizmuguri un izvairās no maniem skatieniem.
" Kas ar viņu notika ? Kā jūs viņu atradāt? " jautālu, lai arī zinu, ka viņš negrib par to runāt.
" Piedod, nedrīkstu ar tevi par to runāt. " puisis saka.
" Pat ar mani ? "
" Vai tu ar kaut ko atšķiries no citiem ? " puisis uzjautrināti jautā un paloka galvu.
Paraustu plecus :" Es cerēju, ka mēs esam draugi, bet laikam jau nē. "
Es to saku jokodamies, tomēr puisis nopūšās un izklāsta man vajadzīgo informāciju :" Mums pilsētā ir vairāki darbinieki - mainīgie. Ar viņu palīdzību mēs ķeram jauniņos. "
" Mainīgie ? " pārjautāju.
" Mūs tā sauc. Mēs maināmies, tāpēc esam mainīgie. Oriģināli, vai ne ? " puisis sarkastiski nosaka.
" Kā tie darbinieki spēj viņus atrast ? "
Puisis atskatās, vai neviens mūs nevēro. Liekas, ka viņš vienmēr ir gatavībā.
" Jauniņie paši mūs atrod.Tu arī mani atradi. Kad notiek pirmā pārvērtība, organisms meklē kādu, kas spēs palīdzēt - citu mainīgo. Problēma ir tajā, ka cilvēki, kuri mūs medī bieži vien izmanto paši savus mainīgos, lai apmānītu jauniņos un pievāktu sev. Kad tu sāki pārvērsties, es sajutu, ka esi kaut kur tuvumā. Jau koncentrējos, lai saprastu, kur esi, kad tu pati mani atradi. Kad puika - Dins, sāka pārvērsties, viņu atrada viens no mūsējiem un nogādāja pagaidu pieturā. Kad mēs atbraucām, tur jau bija cīniņš. Mums paveicās, ka paspējām puiku saņemt, pirms viņam trāpīja lode. " puisis nosaka un apstājas trepju telpā.
" Tā sieviete... viņā trāpīja tā lode, kas bija mērķēta Dinam ? " jautāju, jau zinādama atbildi.
Vīrietis apstiprinoši pamāj un dodas prom.

154 0 0 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 0

0/2000