local-stats-pixel fb-conv-api

Laika sprosts0

36 0

Biju atkal izgājis ārā, lai piedalītos saviesīgajā pasākumā, kurš tika organizēts par godu gadu mijai. Lai kā arī man nepatika laiku šķiest savdabīgām pārrunām un ideju apmaiņai, tika uzskatīts, ka tas ir nepieciešams, lai tiktu pie labākas spējas izteikties, kas protams atviegloja sapratnes iespējas un palielināja izredzes būt nozīmīgakam sabiedrības aprindās.
Kaut kur no tāluma atskanēja pazīstama balss - nāc pastāsti par savu redzējumu speciālistiem Ergrīn, tas varētu būt visai svarīgi, lai gūtu jaunu perspektīvu uz lietām, kuras ir stagnējušas jau gadsimtiem.
Ar skatienu sāku klejot apkārt telpai, kurā bija savākušies visai daudz viesu. Labi, ka pagaidām vēl viņu nebija tik daudz, lai pilnībā nebūtu iespējams izsekot notiekošajam telpā. Biju jau galīgi piemirsis par savu studiju biedru, kurš itin veikli spēja apvārdot jebkuru pasniedzēju, liekot viņam domāt, ka ir ieguvis spāju izsekot sarežģītākajiem un drosmīgakajiem pieņēmumiem kādā apgūstamajā distancē. Tomēr Gusts vien vīpsnāja par savu sp ēju viest jebkurā cieņu un bijību, aizbildinoties, ka tur nekā īpaša nav. Vajagot vien vajadzīgajā brīdī piekrist runātājam un atrast pareizo brīdi, kad paust tādu kā sašutumu vai neizpratni par vienu vai otru sarunbiedra izsklāstīto domu.
Tā man nācās klātesošajiem sākt stāstīt par laiku, kuru dažs labs jauca ar iespēju ko atgūt vai atgriezties pie kāda dzīves notikuma, kurš viņam šķita jo īpaši nozīmīgs.
- Pats svarīgakais ir saprast, ka laiks ir neatgriezenisks un mēs to nespējam pakļaut savai gribai. Par nožēlu daudzi iegūst atkarību no laika, iegalvojot sev, ka ir notikumi, kuri spēj atkārtoties, noliedzot tajos jebkādu unikalitāti. Tā ir galvenā lieta, kura mani satrauc laika sapratnes deformēšanas iespēja, kura notikumu cenšas aprakstīt ārpus laika ritējuma. Bet parasti šādas nepilnības piekopšana sākas ar kaut ko nenozīmīgu, itkā nesvarīgu, kādam sākot gremdēties atmiņās par pārdzīvoto un cenšoties pateikt, ka līdzvērtīgu pieredzi vairāk nebūšot iespējams iegūt. Lai vienkāršāk to būtu saprast par piemēru varu izvēlēties kādu alpīnistu, kurš uzkāpis pasaules augstākajā virsotnē zaudē jebkādu interesi par citām virsotnēm un to pārvarēšanu, tajā pat laikā aizmirstot par iespēju virsotni sasniegt īsākā laika sprīdī vai iniciējot apstākļus, kuri sasniedzamo padara grūtāku. Bet apbrīnojami ir tie indivīdi, kuri sasniedzamajā vienmēr atradīs kādu šķērsli, kas padarīto varētu jēlkādā veidā pilnveidot vai pielāgot noteiktai vajadzībai. Viņi savu prasmi pilnveidos un pilnveidos, lai spētu sevis izvirzīto sasniegt jebkādos apstakļos un neskatoties uz nekādiem šķēršļiem. Tā izvirzītam pieņēmumam, ka kādam notikumam ir iespēja atkārtoties, zaudejot tā unikalitāti, var novest pie iestrēģšanas laikā, kad apstākļi sāk koriģēt iespējas un noteikt iespējamā realizēšanās iespēju. Esmu saticis pietiekami daudz šādu indivīdu, kuri teicas visu redzējuši un apgalvo, ka visu saprot, bet izvirzot kādu jaunu, nedzirdētu tēzi viņi atrunāsies ar temata nenozīmīgumu vai mazsvarīgumu. Es tik tiešām nezinu kā man viņiem palīdzēt, lai saprastu virzības vajadzību uz priekšu. Man viņi ir kā putni, kuri ir sapinušies iztītā makšķerauklā un no savas rīcības sprosta nespēj izķepuroties vairs paša spēkiem. Apbrīnoju tos, kuri spēj pārliecināt un lauzt otrā tā tuvredzību un ietiepību palikt pagātnē. Vai mani pārsteidza kāda veca vīra vārdi, kurš kādam alpīnistam, kurš savā laikā bija uzrausies Everestā un ar to plātijās visiem, ka nevienam nesanākšot pārspēt viņa sasniegto, vecais vīrs vien skaļi nosmējās un pateica viņam, lai viņš nākamreiz paņem līdzi trepes, uznes tās Everestā, nostāda tās pašā virsotnē un pakāpjas nākamreiz par dažiem metriem augstā kā bija ticis līdz šim.

lasi, vērtē, komentē emotion

36 0 0 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 0

0/2000