Kur viņa ir? 2 daļa.2

Tiffānija.
Es vairāk nedzirdu bērnu raudam Te lejā ir auksti un tumšs. Es neko neredzu.
Mamma.
Tev nevajadzēja iet lejā.
Tiffānija.
Vai Tu nomierināsies lūdzu? Lieliski. Gaisma kāpnes nestrādā.
Mamma. Esi lūdzu uzmanīga, Tiffānij.
Tiffānija. Man viss kārtībā. Izmantoju gaismu no telefona. Es neesmu bijusi te lejā ilgu laiku.
Mamma. Tas ir tikai pagrabs.
Vieta kur cilvēki liek mantas.
Tiffānija. Tikai kāpēc tēvs bērnu atstātu pagrabā. Šeit ir auksts un tumšs. Kaut kas nav tā kā vajag. Šeir ir briesmīga smaka. Ko Tu un tēvs turat šeit?
Mamma. Ko Tu redzi?
Tiffānija. Neko . Tikai kastes. Es eju prom no briesmīgās smakas.
Mamma. Es vēlētos kaut Tu būtu sagaidījusi mani. Negribu lai Tu atrastos pagrabā.
Tiffānija. Par vēlu. Iešu pārbaudīt veļas istabu. Šeit gaisma arī nestrādā. Kas par...
Liekas ka redzēju kaut ko kustāmies.
Mamma. Kas tas ir?
Tiffānija. Es nezinu. Tas ir uz grīdas pie mazgājamās mašīnas. Es pieiešu tuvāk.
Mamma. Esi uzmanīga.
Tiffānija. Ak mans Dievs. Tas ir bērns. Viņa ir ietīta palagā, bet viņa salst. Kāpēc lai tēvs atsātu bērnu uz aukstas grīdas?
Mamma. Ja jau tas tevi tik ļoti daudz nozīmē. Noliec to drošākā vietā un tad ej augšā.
Noliec to līdz es esmu atpakaļ.
Tiffānija. Es neatstāšu māsu uz grīdas tumsā.
Mamma. Beidz viņu tā saukt.
Tiffānija. Varbūt, bet viņa ir cilvēks. Viņa varēja sevi nogalināt.
Mamma. Tā nav tava problēma.
Tiffānija. Kur ir tētis? Tā ir viņa problēma.
Mamma. Neuztraucies par tēvu tagad. Koncentrējies lai paliktu drošībā.
Tiffānija. Es viņu uznesīšu augšā.
Mamma. Džesika tevi var dzirdēt ja uznesīsi viņu augšā.
Tiffānija. Viņa jau zina ka bērns ir te, mammu.
Mamma. Tāpat kā tavs tēvs.
Tiffānija. Mums tiešām ir kaut kas jādara ar pagrabu.
Mamma. Aizver durvis lai smaka neizplatās pa visu māju.
Tiffānija. Ceru ka viņa nesāks atkal raudāt.
Mamma. Ko Džesika tagad dara?
Tiffānija. Pagaidi, apskatīšos vai varu atrast viņu. Viņa ir dārzā.
Mamma. Viņa ir pelnījusi tas asaras.
Tiffānij, man žēl. Man nevajadzēja tā visu atstāt uz taviem pleciem.
Tiffānija. Es saprotu. Nevienai no mums par to būtu jāuzņemās atbildība.
Mamma. Cerams Džesika paliks uz vietas līdz atbrauks policija.
Tiffānija. Kur ir policija?
Mamma. Tiffānija? Kas notiek? Tiffānij, dārgā atbildi man.
Tiffānija. Omg, mammu. Lūdzu palīdzi mums. Džesika bija pie loga. Skatās uz mums. Tad viņ atvēra muti un sāka kliegt.
Tiffānija. Es aizskrēju uz bēniņiem skatīties. Man ir bail mammu. Skatos viņas acīs. Kaut kas nav kārtībā ar viņu.
Mamma. Es zinu, mīļā. Man žēl ka tevi tas tā ietekmē. Bērns raud.
Tiffānija. Es nezinu ko lai dara.
Mamma. Vēro Džesiku.
Tiffānija. Es skatos caur bēniņu logu, bet es viņu nevaru atrast. Viņa nav mājas priekšā vai mājas aizmugurē. Cerams viņa aizgāja.
Mamma. Esi uzmanīga.
Tiffānija. Viņa nevar būt mājās. Es būtu dzirdējusi.
Mamma. Es braucu garām Lūkasa veikalam. Es būšu pēc pāris minūtem.
Tiffānija. Mammu, man ir jāzvana policijai. Varbūt viņiem ir nepareiza adrese.
Mamma. Nav gan. Es ar viņiem runāju divreiz.
Tiffānija. Es ar viņu runāju. Liekas ka dzirdu viņas soļus uz jumta. Mana sirds sitās. Es nevaru paelpot.
Mamma Ej ārā bēniņiem.
Tiffānija. Tā ir viņa. Viņa ir pie loga.
Mamma. Tiffānij skrien. Tiffānij?! Lūdzu atbildi man.
Tiffānija.Tā bija viņa. Viņa šāva caur bēniņu logu.
Mamma. Ak Dievs.
Tiffānija. Viņa rāpjās iekšā. Es noskrēju lejā un ārā pa aizmugurējām durvīm. Tagad slēpjos aiz mājas.