Asaru pelni...
Sēdēja viņa
Uz palodzes malas
Rudens vēls,lietus lija
Viņu mocīja domas...
Kāpēc aizgāji tu,mani pameti vienu.
Vēlētos satikt tewi kaut uz vienu dienu
Pateikt cik grūti bez tās laimes ko davāji man
Cik grūti bez taviem smiekliem kad klusums apkārt skan
Visapkārt tik kluss,ka dzirdami krītošie asaru pelni
Pāri vaigiem kas slīd un krītot atsitas pret zemi
Tik ātri izjuka mūsu nākotnes plāni
Mana sirds to neizturēs,dienā kad zemē guldīja tevi.
Sēdēja viņa
Uz palodzes malas
Ārā barga ziema,sniegi sniga
Joprojām moka domas
Kāpēc aizgaji tu
Ledus ziediem noklāts logs
Vai tās man sūtīji tu?
Un par ko,par ko vispār man tāds sods?
Sēdēja viņa
Uz palodzes malas
Pavasaris klāt,ledus ziedi novīta
Inde un asaras
Tās visas sāpes izdzēsīs
Un abi satiksies augstu debesīs
Viņi sēdēja abi
Uz mākoņa malas
Vēroja logā uz palodzi
Kā izklīst viņas asaru pelni.
Tik daudz nāves,tik daudz sāpes
Nav nekur citur kā uz šīs zemes...
