Pievieno rakstu! Seko Draugiem Seko Facebook Seko Twitter
 
0
4

Diena turpinājās, bezgalīgā saruna pirms kombinējamā notikuma rullējās ar palēcieniem.

Sākums.

Iepriekšējā epizode.


Boss ļoti tēlojoši novilka roku pāri pierei, it kā sviedrus slaukot... - Bet baigais darbs būs jāieliek, pirms pasauli iekustināsim. Kā tādu smagu vagonu, kas arī divām rokām ir jāizkustina. Bezgalīgs darbs, kur neviens nepalīdz. Tikai no malas skatās un ņirdz.


Mairai tonis bija mierinošāks: - Bet tas darbs ir jādara...
- Man tās rokas nolaižas...
- Lūk, tās jau ir kaitīgas domas. Vai zini tādu komponistu, kā Mocarts? Visu savu, gan neilgo, mūžu centās, bet slava atnāca vien 40 gadus pēc nāves.
- Es gan atzinību gribu sagaidīt vēl dzīvam esot.
- Es gan to nedarīšu panākumu dēļ, bet gan nākamībai. Lai pasaule kļūtu labāka. Visam pirmsākums ir - ūdens. Un ar ūdeni arī nodarbosimies.


It kā piebalsojot tikko teiktajiem vārdiem - arī lietus pārstāja. Uz zemes atstājot mitru asfaltu ar palielām peļķēm, kurās sāka atspīdēt saules stari.
Tieši par to arī Maira iedomājās un teica tiešos vārdos: - Tā tas ir. Viens redz peļķi, bet cits redz tajā sauli atspīdam. Arī mums uz visu ir jāskatās no pozitīvās puses.
- Nez kādā Kosmosa programmā ierakstīts, kad gūsim to- ko gribējām?
- Ja cilvēki visu zinās tā uz priekšu nākotnē, tad dzīvot kļūs neinteresanti. Gluži kā hokejā, kāda nozīme ir spēlei, kad rezultāts ir zināms. Arī mūsu darbā - interesantums rodas neizzinātībā. Bet "tas vagons" ir jākustina... Re, daiļava mūsu jau rīkojas! Tur pie ceriņkrūma.


Modelei Blue Sea Ribbon aizvien patika pēc lietus staigāt...
/turpinājums ir šeit/

 Autors: KomandorsLV Kad lietus tuvojas - 5 (smagais vagons)

Pievienotie video

0
4

Citi šī autora raksti:

Lasi vēl labākos rakstus:

komentāri [0]

Niks: vai ienāc ar
Kārtot komentārus: populārākie | jaunākie | vecākie
Rādīt bildes