local-stats-pixel fb-conv-api

Izredzētā 7910

59 0

https://spoki.tvnet.lv/literatura/Izredzeta-78/879382

Es nometos uz ceļiem turpat uz putekļainās koka grīdas. Pievilkusi sev tuvāk ruļļu kaudzi, sāku pētīt tos. Es atcerējos, ka pirms kāda laika Sebastians lika izvēlēties stilu un tapetes sienām. Divas no tām bija bēšīgas.

Attaisījusi vienu no tapešu ruļļiem vaļā, lai labāk redzētu rakstu. Uz tapetēm bija attēlotas stilizētas puķes. Tapete bija tiešām skaista, bet ja visa ēdamistaba būtu ar tām, būtu par daudz.

Turpināju pētīt tapetes. Attaisīju arī pārējos divus ruļļus. Izklājusi visus vienu otram blakus, sāku domāt, kā labāk saskaņot tapetes. Situāciju apgūtināja tas, ka flīzes vēl nebija atvestas. Krāsu es aptuveni atceros, bet vairs nebija īsti droša.

- Nu, ko izlēmi? – Sebastians nostājās man priekšā, gandrīs uzkāpjot uz tapetēm.

- Kad flīzes būs šeit? Es labāk sāktu ar flīzēm un tad tapetēm. – paraudzījos uz augšu.

- Nedēļas laikā. Cik sapratu, tumši brūnās, lielās flīzes nebija noliktavā un viņi visu gribēja sūtīt vienlaicīgi.

- Nevaram tad atlikt visu mazliet? Kamēr nav flīzes arī skapīšus nevar ielikt. Mēs gaidām vēl kaut ko?

- Ir dažas lietas. Kāpēc tāda interese?

- Tāpat vien. Tad mēs varam pagaidīt? – piecēlos no grīdas un notrausu putekļus no biksēm.

- Ja tu tā gribi. Ko tad tu gribi, lai tikmēr darām?

- Nezinu. Varbūt sāc kaut ko darīt ar pirmā stāva vannasistabu. – paraustīju plecus un pagāju viņam garām.

- Kur tu ej?

Pagriezos pret viņu un iesmējos: - Turpināšu strādāt. –

- Varbūt tev kaut ko atnest ēdamu?

- Būs jau labi. Paldies. – devos ārā pa durvīm.

Ārā jau sāka satumst, bet es vēl negribēju beigt. Jau divas rezes Sebastians bija iznācis ārā, lai pasauktu mani, bet abas reizes es tikai atmetu ar roku. Praktiski visas vecās puķes bija izraktas. Palika tikai pāris rozes un dižena pujene. Šodien biju paspējusi apcirpt dažus krūmus, bet ne visus. Galvā jau jaucās plāni un idejas, kā es gribu, lai šeit viss izskatās.

- Tak nāc iekšā. Tu kopš paša rīta neko neesi ēdusi. – puisis stāvēja durvīs, atspiedies pret rāmi.

- Jau nāku, - noteicu, pat nepakustēdamās no vietas.

- Es nopietni. Ir jau vēls. Tev tāpat te nav ko draīt.

Zināju, ka viņš mani neliks mierā, tāpēc skaļi nopūtusies, devos uz mājas pusi. Nonākusi pie durvīm, gribēju tikt iekšā, bet puisis bija aizšķērsojis man ceļu. Viņš lēnām apvija savas rokas ap mani un pievilka mani sev tuvāk.

- Viss labi? – viņš iečukstēja man ausī.

- Jā. Es tikai nespēju noticēt, ka šis viss nav tikai sapnis. – palūkojos uz Sebastianu.

- Re, ka nav, - viņš man uzsmaidīja, uzspieda vieglu skūpstu uz matiem un atlaida.

Neviens no mums vēl nebija diez cik nogururis, tāpēc nolēmām vēl pāris stundiņas uzkavēties šeit. Mēs lēnā garā izstaigājām visas istabas un ļāvām sev mazliet pasapņot. Abi bijām vienisprātis, gribējām pēc iespējas ātrāk sākt šeit dzīvot, lai mēs būtu vieni un nevisn mūs netraucētu.

Beigās mēs aizrāvāmies un mājās devāmies tikai tad, kad debsis sāka krāsoties sārtas. Visu ceļu klusējām, bet viņš mani turēja cieši pie sāniem, it kā gribētu mani pasargāt.

https://spoki.lv/literatura/Izredzeta-80/883410

59 0 10 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 10

0/2000
Ļoti gribu nākamo daļu!!!!!!!!!!!!!! Jau nevaru sagaidīt!!!!!!!!
0 0 atbildēt

šitā es ātrāk piedzemdēšu, nevis sagaidīšu nākamo daļu. Aleksa, lieciet, lūdzu, biežāk. Kamēr meita dārziņā un bēbis puncī, man nav ko darīt, kamēr sāp mugura un spēju tikai gulēt un blenzt kompī. Mājās viss lasāmais izlasīts, tagad tikai med. literatūra palikusi un spoku raksti. Jūsējais visinteresantākais pagaidām.

0 0 atbildēt

PALDIESIŅŠ milzonīgs!!! Būs laikam jāreģistrējas... Bet to rīt, kamēr mana dāma čučēs.  Šodien kā par neražu saslimām. Abas. Kaklā skribeklis, aptiekā aizsūtīja mani labi tālu par coldrex un tamlīdzīgajiem, ieteica aiziet blakus uz rimi un iepirkt svaigpienu un banānus. Tad bija laiks pasūtīt viņus. Kviti. Bet neraža- skribeklis uzvar...

0 0 atbildēt

👌

0 0 atbildēt