http://spoki.tvnet.lv/literatura/Izredzeta-42/834814
Pēc Sebastiana ierosinājuma likās, ka diena ir kļuvusi gaišāka, bet tajā pašā laikā likās, ka minūtes sāk ritēt lēnāk. Nevarēju sagaidīt tumsu. Iedomājoties tikai vien par atspirdzinošo gaisu un brīvību, it kā muskuļi iesmeldzās atgādinot, ka ārā neesmu bijusi jau trīs nedēļas.
Grāmata mani vairs nesaistīja, tādēļ bija jāatrod cits laika kavēklis. Tā nu tagad sēdēju uz gultas sakrustojusi kājas un vēroju Sebastianu, kurš tagad par visiem simts procentiem bija iegrimis kādā grāmatā.
Es nezināju grāmatas nosaukumu, bet nevēlējos traucēt puisi ar saviem stulbajiem jautājumiem. Grāmata bija diezgan bieza un ar melniem, cietiem vākiem. Nekad agrāk nebiju redzējusi šo grāmatu, bet mani tas it nemaz neizbrīnīja. Lielāks pārsteigums man bija fakts, ka viņš lasa arī kaut ko citu, izņemot obligāto literatūru. Lai gan nebiju droša, vai to viņš lasa no brīvas gribas.
Sebastians bija pārsteigumiem pilns. Izrādās, ka neesmu vienīgā, kurai sabiedrībā ir jātēlo kāds cits. Kāds, kurš vienmēr ir perfekts un neaizskarams. Gan viņam, gan man bija noslēpumi, par kuriem zina tikai retais vai nezina neviens. Tagad arī es biju kļuvusi par viņa noslēpumu. Nez, cik viņam tādu bija.
Pēdēju trīs nedēļu laikā biju puisi iepazinusi daudz tuvāk. Arī Sebastians mani bija iepazinis labāk. Daudzas sienas bija kritušas, bet vēl vairāk tika uzceltas. Bija lietas, ko mēs slēpām viens no otra. Man bija aizdomas, ka nepaies ne nedēļa, līdz viņš atkodīs mani.
Negribēju atzīt, bet man bija bail par to, kas varētu notikt, ka viņš uzzinātu patiesību. Vai viņš saprastu? Vai viņš mani atdotu Geibrielam? Varbūt viņš mani noslēptu kaut kur un teiktu, ka esmu mirusi…
Svešais numurs nedēļu pēc manas pazušanas uzrakstīja, bet tagad atkal ir kaut kur nozudis. Īsziņā bija teikts, ka Geibriels nepadosies, līdz nedabūs kāroto. Nekā konkrēta vai tāda, ko es jau nezinātu, bet tāpat liek šermuļiem pārskriet pār kauliem.
Godīgi sakot, biju priecīga, ka viņš man uzrakstīja. Kādu brīdi man likās, ka viņš zina par maniem plāniem un tāpēc ir nozudis, bet laikam viņam vienkārši nebija ko teikt.
Tagad gan no visas sirds ceru, ka kādu laiku būs miers, negribēju, lai Sebastians kaut ko uzzina, bet tādā šaurībā un gandrīz nepārtrauktā puiša sabiedrībā bija grūti kaut ko paturēt noslēpumā.
http://spoki.tvnet.lv/literatura/Izredzeta-44/835256
+
