local-stats-pixel fb-conv-api

Izredzētā 220

137 0

http://spoki.tvnet.lv/literatura/Izredzeta-21/783202

- Kautiņš ar mani, kautiņš ar Alanu, baumas…- Sebastians pieklusināja balsi līdz tikko manāmam čukstam.

- Nu to sadursmi ar Alanu es nenosauktu par kautiņu. – pasmaidīju atcerēdamās kā piekāvu Alanu.

- Nu re, beidzot pasmaidīji. – Sebastiana balsī vairs nevarēja saklausīt raizes.

- Kāds zina, ka tu esi te? –

- Protams, ka ne. Par to ka esmu tavā istabā zinām tikai mēs abi. –

- Kad tu iesi prom? – Pēc ilgāka klusuma brīža es ierunājos.

- Tu vēlies lai dodos prom? – Sebastiana balss bija tik samtaina, tā mani apbūra.

- Nezinu. – atzinos un jutu, ka manos vaigos ieplūst sārtums.

- Tu esi tik skaista kad sarksti. – To pateicis viņš ar roku noglāstīja manu seju.

- Novāc roku! – uzrūcu puisim.

Pasmaidījis viņš vēl reizi noglāstīja manu vaigu un tad nolaida roku uz gultas. Pēc neveikla klusuma brīža viņš piecēlās un neatvadījies aizgāja.

Nākamajā dienā es atkal redzēju Alanu kopā ar meiteni, kura sēdēja manā vietā. Kā viņu sauca? Aleksandra? Izlēmu, ka šodien negribu kasīties ar Alanu, tāpēc negāju ēst. Patiesībā es negāju ēst visu atlikušo nedēļu.

Sestdiena un svētdiena pagāja diezgan mierīgi. Uz ballītēm es negāju attaisnojoties, ka jūtos vārga un nevaru paballēties. Veikalā neviens neiegriezās un Dimitrijs visu laiku no manis izvairījās. Pat kad centos viņu noķert, lai pavaicātu kaut ko, viņš tikai strupi norūca un nozuda. Ik pa laikam mistiskais numurs man uzrakstīja.

Tavi vecāki mira tevis dēļ!

Viņi zināja!

Tie meklēja. Tie meklēja tevi!

Tu esi vainīga!

Udīnovos vajadzēja piedzimt izredzētajam….

Viņš tevi izmanto!

Sākumā nesapratu ko viņš tur muld. Es zināju, ka nevar uzticēties mistiskajam vajātājam. Bet ja no viņam ir taisnība? Tikai viens cilvēks spēs atbildēt uz šo jautājumu. Geibriels. Kā lai viņam to pavaicāju nepasakot par daudz un lai viņam nerastos aizdomas?

Laiks gāja, bet saspringtā situācija ne ar Alanu, ne Dimitriju nemainījās. Es joprojām negāju ēst, lai gan zināju, kādu reakciju tas varētu izsaukt no tantes puses. Arī darbs kļuva par īstu sodību. Kā lai pastrādā, ja kolēģis burtiski bēg no tevis. Mani vēl joprojām nomoka doma par mistiskajām īsziņām un Geibriela iespējamo saistību ar manu vecāku nāvi. Vienmēr esmu uzskatījusi, ka manu vecāku nāve nebija nelaimes gadījums. Pārējie visu laiku centās man ieskaidrot pretējo. Tikai kāpēc? Vai nu viņi zināja kaut ko tādu ko nedrīkstēju uzzināt es vai arī manu vecāku slepkava viņus ir apvedis ap stūri. Man vajadzēja uzzināt vai tas ko rakstīja mans vajātājs ir taisnība vai tikai viņa sacerētas pasaciņas. Un jo ātrāk jo labāk.

http://spoki.tvnet.lv/literatura/Izredzeta-23/786706

137 0 0 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 0

0/2000