Loretai nekad nav patikušas slimnīcas un izteiktā zāļu smaka allaž uzdzinusi nelabumu, tomēr viņa mērķtiecīgi dodas uz reģistratūras pusi, lai uzzinātu, kurā palātā Artūrs mitinās.
Darbiniece diezgan nelaipnā tonī nosauc palātu un tad atkal pievēršas datoram, turpinādama iesākto jeb to, ko nācās pātraukt, lai atbildētu uz Loretas muļķīgo jautājumu.
Viņa dodas norādītajā virzienā, pa ceļam prātodama, kāda varētu izvērsties abu saruna. Viņa skaidri zina, ko Artūrs vaicās. Loreta pasmaida, visbeidzot viņai ir skaidra atbilde uz viņa jautājuma.
Pirmo reizi dzīvē šis psihiski nelīdzsvarotais vīrietis varēs lepoties ar Loretu. Viņa nospiež lifta pogu un turpina plati smaidīt, ignorēdama klātesošos, kuri velta tai neizpratnes pilnus skatienus.
*
Hanna nakts laikā nebija aizvērusi ne aci. Nemitīgi pa galvu maisījās pašas izdomātais plāns, kas vienā mirklī šķita muļķīgs, bet jau nākamajā – pilnīgi ģeniāls. Viņa vēlreiz pārcilāja katru sīkāko detaļu, vēloties būt droša, ka viss izdosies.
Visam taču jāizdodas. Vismaz šoreiz, kad viņa tajā ir ielikusi tik daudz enerģijas un laika. Tik daudz negulētu nakšņu un neatgriezeniski zaudētu nervu šūnu.
Hanna paņem telefonu un sazvana kādu uzticamu cilvēku, no kura jau agrāk iegādājusies heroīnu. Viņš apgalvo, ka viss paliek spēkā. Pēc stundas abi satiksies un puse no plāna jau būs izpildīta.
Meitene saberzē rokas, bet vēdērā gulst aizvien smagāks akmens. Viņai ir neizsakāmi bail un nav neviena, kas spētu šajā situācijā palīdzēt vai būt vismaz līdzās.
*
Loreta īsos vilcienos izstāsta par savu plānu, vērodama Artūra reakciju. Viņš ir ietīts segās, bālu seju, tomēr ir jūtams, ka pavisam drīz viņš pametīs palātu ar neglīti dzeltenajām sienām un piesmakušo gaisu.
-Kā tu panāksi, ka Hanna atdod māju man? - Viņš vaicā.
-Es taču jau teicu. Viņa šovakar ir ieplānojusi pasēdēšanu ar harmonisko vielu. Viņa būs pilnīgi tālu prom no šīs realitātes un nesapratīs, ko es vispār jautāju vai lieku darīt. Man vienkārši vajag dabūt viņas parakstu un viss. Tieši tik vienkārši. Tu jau esi izdarījis lielāko darbu, sagatavojot pašus dokumentus. - Viņa piebilst, sagrozīdamās krēslā.
Artūrs pasmīkņā.
-Tu jau zini, kas notiks, ja visu sačakarēsi. - Viņš saka, vērodams Loretu. Meitene manāmi nobāl un nedaudz nodreb. Viņai ir sasodīti bail jau no domas vien, ko Artūrs spētu izdarīt.
-Viss būs, kā nākas. Es zvēru. - Viņas balss nodevīgi iedrebas. Loreta cenšas sevi apkļaut ar rokām, bet aukstums vienalga kaut kādā veidā iesūcas ādā.
-Tagad ej. Es gaidīšu tevi rīt ap šādu pašu laiku. - Viņa balss sasniedz Loretu momentā un viņa pielec kājās kā dzelta.
Viņa iziet no palātas. Uz pleciem ir uzgūlies smagums, teju vai nepanesams.
Taču šodien Loreta to izdarīs lai tur vai kas. Visbeidzot viņa pieliks Hannu pie vietas.
*
Hanna salecas, kad ārdurvis atveras un uzreiz aizcērtas. Loreta ir pārnākusi, un izrāde var sākties. Viņa ir parūpējusies par mierpilnu atmosfēru, ieslēdzot naktslampu, kas dod pieklusinātu noskaņu, fonā skan pasaulē atpazīstamu hītu koverversijas.
Uz galda ir pāris uzkodas un maisiņš ar heroīnu. Viņa redz, kā iemirdzas Loretas acis, to ieraugot. Tas ir tieši tas, pēc kā viņa tik ļoti alkusi.
Viņa nomet virsdrēbes un zābakus, kur pagadās un uzreiz pievienojas Hannai.
-Oho! Tu nu gan esi par visu padomājusi! - Loreta paslavē.
-Droši ķeries klāt. - Hanna aicina, pastumdama visu nepieciešamo viņas virzienā.
-Tikai ar tevi reizē. Vecās, labās draudzības vārdā. - Hanna tik ļoti ienīst pēdējo teikumu, ka būtu gatava iekraut Loretai, tomēr novaldās. Viņa sev atgādina, ka pavisam drīz viss būs galā.
Viņa seko visam, ko Loreta dara. Cik rūpīgi viņa izveido šauru līniju, lai to būtu vieglāk iešņaukt. Hanna dara to pašu, pirksti jau zina, kā tas veicams.
Viņa no sirds vēlētos to iešņaukt un aizpeldēt eiforijas nebūtībā, tomēr tad atkal nekā nesanāktu, tāpēc viņa tikai izliekas, ka baltais pulverītis pazūd meitenes nāsīs.
Loreta aizver acis un atmet galvu. Pavisam drīz viņai būs pārlieku labi.
Hanna pieceļas kājās un kaut ko nomurmina par atvainošanos.
Viņa dodas uz virtuvi, lai sagatavotos savam uznācienam.
Roka dreb, kad Hanna karotē kausē kārtējo devu. Tas viss notiek pa īstam.
Viņai sareibst galva. Uz sekundi meitene zaudē kontroli pār sevi, bet ātri vien to atgūst.
Kad narkotiskā viela ir izšķīdusi, viņa to uzmanīgi ielej šļircē. Ir skaidrs, ka tās ir vairāk, nekā norma.
Hanna uzmanīgi novieto šļirci malā un pagriežas, lai uzmeklētu cimdus, bet sastopas ar Loretas skatienu.
Viņai rokās ir kaut kādas papīra lapas. Skatienā jaušas izmisums un dusmas.
-Mums beidzot ir jānokārto visi pagātnes parādi. - Loreta saka, izlaidama ļaunu smiekliņu.
Hanna norij siekalas. Viņas plāns ir izgāzies.
