local-stats-pixel fb-conv-api

Ilgas //1096

60 0

Brendons jau kuro stundu glāsta Hannas muguru, ļaudams meitenei raudāt. Hannas acis ir aizpampušas, bet vaigi šķiet jēli no nemitīgās sāļā sķirdruma tērcītes.
Viņš vairākas reizes bija centies meiteni nomierināt vai vismaz uzzināt, kāds ir iemesls tādai emociju izpausmei, tomēr tā arī viņa nebilda ne vārda.


Hanna ieritinās ciešāk sevī iekšā un apspiež asaras. Patiesībā viss jau ir izraudāts un viņā nav palicis nekāds šķidrums. Viņa nezina, cik ilgi ļāvusi Brendonam sevi žēlot, taču pamatīgs nogurumus piepilda Hannas ķermeni.
Puisis pieceļas kājās un kaut ko nosaka par karstu un nomierinošu tēju. Hanna neko vairs nedzird, viņa aizver acis un cenšas izolēties no šīs pasaules. Izslēgt visu, atstājot tikai netaustāmu tukšumu un tumsu. Visa viņas dzīve un cilvēki, kas iepazīti ir bijuši tik nepatiesi un šķebinoši mākslīgi, ka gribas kliegt līdz balss saišu pārāvumam.


Loreta. Cilvēks, ar ko viņa dalīja niecīgo istabu bērnu namā. Viņai šķita, ka tā ir tik nekaitīga būtne, kas vienkārši ir izpalīdzīgi. Protams, Hanna zināja arī viņas neglītās un īpaši asās rakstura šķautnes – skaudība, augstprātība un pavēlnieciskums, ar kādu viņa izturējās pret Hannu, izsviežot uz ielas meitenes mantas un atlikušo dzīvi.


Pēc tam Hanna cerēja, ka Loreta tiešām ir mainījusies un viņa cenšas palīdzēt. Abas kopā varētu sasniegt daudz vairāk. Viņas taču bija partneres. Pateicoties abu sadarbībai, meitenes ieguva sev cienījamu mājvietu un satuvinājās. Vismaz Hannai tā šķita. Vēlās nakts sarunas par dažādām tēmām, sevis "izģērbšana" otra priekšā, nebaidoties, ka tas cilvēks pretīgumā novērsīsies.
Smiekli, asaras, pārdzīvojumi, uzvaras un arī zaudējumi –tas viss abām piederēja un Hanna no sirds ticēja, ka visbeidzot Loreta ir pilnībā mainījusies un nekad neatgriezīsies pie iepriekšējiem uzskatiem. Viņa bija par to pārliecināta līdz šodienas vakaram.


Līdz tai sasodītajai telefona sarunai. Hannai vajadzēja mājās pārrasties daudz vēlāk, tomēr viņa piedzīvoja pilnīgu spēku izsīkumu un nolēma, ka vienkārši iekritīs gultā un uzreiz aizmigs. Pa ceļam uz mājām, viņa prātoja, kā pārsteigt Loretu, bet beigu beigās viņa bija tā, kas pārsteidza Hannu.
Pēkšņi viņa pamodās un viss nogurums šķita kā ar roku atņemts. Vārdi, ko Loreta teica Artūram, vēl aizvien atbalsojas Hannas prātā un viņai nākas aizspiest ausis, rados šņākuļošanu, lai tikai nedzirdētu vēl un vēl Loretas nodevību.


Brendons uz galda noliek kūpošu tējas tasi. Tā ir piparmētru. Viņa labprāt pieceltos un pateiktos par šādu rīcību, tomēr nespēj atbrīvoties no kūniņas, kurā pati sevi ievijusi.
-Tev kaut kas jāpadzer. - Brendons no jauna iesēžas dīvānā, ievilkdams Hannas galvu klēpī. Viņš pārbrauc ar īkšķi pār viņas pieri un pavirpina pirkstos matu šķipsnu.
Hannai no jauna gribas raudāt – kad viņi pēdējo reizi tā sēdējuši klusumā, kad abiem ir tik daudz ko teikt, bet tomēr labāk ir paklusēt? Kad pēdējo reizi Brendons saņēma Hannas plaukstu, ieskatījās viņas acīs un lūdz padzert tēju, lai tikai meitene justos labāk?


-Pastāsti man, kas notika. Tev kļūs vieglāk. - Viņš saka, runādams mierpilnā balsī. Hanna papurina galvu. Tā ir kārtējā ilūzija, kura liks smagi vilties. Tā ir tikai kārtējā sniedzošā roka, kas drīz vien pārvērtīsies asā duncī, kas tiks tēmēts tieši meitenes sirdī, iznīcinot viņas atlikušo būtību, kas tā jau ir niecīga daļiņa.


-Labi. Es tevi netincināšu. - Brendons saka, - Es tikai nevēlos, lai tu justos tik skumji. Atceries septītās klases beigas? Todien bija sasodīti karsts un tu ierosināji doties uz ezeru, lai ar visām drēbēm mestos atvēsinošajā ūdenī? Es no sākuma baidījos un domāju, ka tu esi pilnīgi ķerta, bet patiesībā tas bija viens no labākajiem brīžiem, par kuru es domāju tad, kad biju Londonā. - Viņš saka, nedaudz iepauzēdams, - Vai zini, es par tevi...mums ļoti bieži domāju. Par to, cik stulbā veidā tika pātraukta mūsu draudzība. Pēc visa tā, ko bijām kopā piedzīvojuši... -
-Tā nebija mana vaina. - Hanna izgrūž. Viņa ir pārsteigta par možo balsi. Arī Brendons šķiet pārsteigts un pat nedaudz apmulsis.
-Jā, un tomēr... - Viņš iesāk.


-Vai tu vari pārstāt mani vainot tajā, kas nebija atkarīgs no manis?! Ksenija vēlējās no manis atbrīvoties, uzrakstot, ka es esmu pārlieku sarežģīti audzināms bērns! - Hanna paceļ balsi.
-Viss varēja būt citādāk. - Brendons tikai klusā balsī nosaka.
-Jā, varēja. Ja tu nebūtu atradis uzreiz jau citu, ar ko kavēt savu dārgo laiku. Tu mani pievīli, Brendon. - Hanna pieceļas sēdus un pievelk sev klāt notirpušās kājas.


-Patiesībā es jau kādu laiku vēlos tev kaut ko pastāstīt. - Viņš iesāk, lauzīdams rokas. Smadzenes cīnās ar sirdsapziņu, taču Brendons šoreiz paļausies uz sirdsapziņu.
Un tad viņa slūžas vienkārši ir vaļā. Pusis bez elpas izstāsta pilnīgi visu, ko nav stāstījis nevienam citam. Par nejaušo nokļūšanu Hannas bijušajās mājās, par vēlēšanos apciemot Kseniju un pavaicāt, kā klājas viņa draudzenei.


Brendons sevi piespiež visos sīkumos aprakstīt pretīgo skatu, kāds pavēries Artūra un Ksenijas guļamistabā, par sievietes nedzīvajām acīm, kuras tika pavērstas pret griestiem, it kā viņa būtu lūgusi, lai Dievs to atbrīvo no ciešanām un mokām.
Un tad viss ir pateikts. Hanna manāmi nobāl un apspiež nelabumu.
Viņa nespēj noticēt, ka Brendons, būdams vēl bērns, ir redzējis kaut ko tik šausminošu un traumējošu.


-Tas bija viens no būtiskākajiem iemesliem, kāpēc es vēlējos braukt prom un nekad neatgriezties. Es cerēju, ka tādā veidā aizbēgšu no visiem murgiem, kas mani naktī vajaāja un vēl turpina to darīt šodien, bet nekas nemainījās. - Viņš piebilst.
-Man...man žēl par visu, ko tu piedzīvoji. Mums vajadzēja turēties kopā. - Hanna saka, nolikdama galvu uz kājām.


-Es biju tas, kas pazvanīja policijai. - Viņš saka, nevēloties noklusēt itin neko, - Kaut kādā veidā tas maitasgabals tomēr ir ticis ārā. - Viņš savelk rokas dūrēs.
Hanna vēro Brendona reakciju un tad viņai rodas ģeniāli bīstams plāns.
Meitene plati pasmaida, gluži kā jukusī.


Loreta un Artūrs to rūgti nožēlos. Hanna sev apsola, ka nekad nevienam neatdos Monikas mantojumu.
-Tev viss labi? - Brendons bijīgi iejautājas.
Hanna papurina galvu.
Viņai nekas nav kārtībā un diez vai jebkad būs.

60 0 6 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 6

0/2000

Niklāvs, Niklāvs! Kur tad palicis Niklāvs?

0 0 atbildēt